Zaļais mēslojums dārzam: kā pagatavot, lietot, kāds no tā labums


Dārznieki gadsimtiem ilgi paļāvušies uz dabīgiem barības vielu avotiem, piemēram, zirgu mēsliem.

Pēc tam populāri kļuva ķīmiskie minerālmēsli, jo tie nebija dārgi un ar tiem bija viegli rīkoties. Bet, pieaugot bažām par vidi, pienācis laiks atgriezties pie organiskām metodēm, lai uzlabotu augsni un audzētu leknus, veselīgus augus.

Zaļā mēslošana ietver augsnes kvalitātes uzlabošanu, stādot specifiskas augu sugas, kuru saknes sniegs zemei pietiekami daudz ventilācijas. Vispārēji tos ierok augsnē pirms ziedēšanas, lai to bagātinātu. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet ilgtermiņā tiksiet atalgots ar veselīgāku dārzu.

• Atstājiet nelielus daudzumus nogrieztas zāles un lapu visā dārzā, lai tie satrūdētu un bagātinātu augsni.

• Lietojiet zaļo mēslošanu tukšās teritorijās un vietās ar dažām pastāvīgām sugām, piemēram, zemenēm, rabarberiem, rozēm un sparģeļiem.

• Zaļās mēslošanas augus, kas iesēti pavasarī, jānopļauj vai jānogriež drīz pēc uzziedēšanas, pēc tam tos jāsakapā un jāierok, lai bagātinātu augsni.

• Atstājiet zaļā mēslojuma augus iesētus rudenī, lai tie nostāvētu ziemu, un pēc tam pavasarī tos nopļaujiet vai ierociet zemē.

• Novērsiet slimības, pārliecinoties, ka zaļās mēslošanas augi pieder citai augu dzimtij nekā tur vēlāk stādāmā dārzeņu suga.

• Pavasarī un vasarā jebkura veida augsnē iesējiet facēlijas sēklas. Tā aug ātri, par to viegli rūpēties un tā piesaista bites.

• Ierociet zaļā mēslojuma augus tieši pirms ziedēšanas, tad tajos būs visvairāk barības vielu.

• Izvēlieties dzelteno trejlapu āboliņu un ziemas vīķus. Tie ir ziemcietīgi un arī laba izvēle vidēji smagai līdz smagai vai vieglai līdz vidēji vieglai augsnei.

• Zaļo mēslojumu arī var nogriezt un likt komposta kaudzē.

• Vidēji smagās augsnēs lietojiet sinepes, bet nākamos divus vai trīs gadus tur nestādiet nekādus kāpostu dzimtas augus.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru