Pēc aktīva treniņa daži no mums labprāt izdzer kādu atvēsinošā alus glāzi vai uzsmēķē. Rodas jautājums: „Kamdēļ?”
Sports un fiziskā slodze ir ārkārtīgi svarīgi veselības un jaunības uzturēšanai, taču kombinācijā ar tādiem kaitīgajiem ieradumiem, kā alkohols un smēķēšana, efekts no sportošanas var izvērsties ne tāds, kā tiek gaidīts… un pat kardināli. Šiem kaitīgajiem ieradumiem tomēr ieteicams sacīt striktu nē. Par tiem, kas pievērsušies bodibildingam, nemaz nerunājot.
Mīts: sportošana ļauj kompensēt alkohola un nikotīna lietošanas rezultātā gūto ļaunumu
Nereti tiek maldīgi uzskatīts, ka sportošanas sniegtais labums spējīgs lieti kompensēt kaitīgo ieradumu ļaunumu. Patiesībā alkohola lietošana un smēķēšana sagādā postošu ļaunumu veselībai neatkarīgi no tā, kādu distanci tu mēro vai cik lielu svaru cilā vilkmē guļus. Alkoholu un tabaku saturošie komponenti un vielas ir organismam ārkārtīgi toksiski, un pat indīgi. Jo tu jau nesāksi neārstēsi saindēšanos ar bojātu ēdienu ar sportu? Dabiski, ka nē. Tad kāpēc daudzi vēlas kompensēt kaitīgo ieradumu postošo ietekmi ar sportošanu?
Kādu ietekmi organismam sniedz alkohols?
Cilvēka organisms spēj reaģēt pat uz nelielu etanola devu, kas nokļūst līdz ar spirtu saturošiem dzērieniem organismā. Pēc alkohola lietošanas paātrinās pulss un uz sirdi tiek likta dubultslodze. Ja alkohola lietošanu un sportošanu piekpj regulāri, sirdij var nodrošināt pastāvīgi pārslodzi. Tam seko milzu sirds un asinsvadu problēmas.
Bodibildings, fitness un spēka vingrinājumi skaista auguma izslīpēšanā ar paralēlu alkohola lietošanu rezultātus nesniegs.
Alkohola toksiskā iedarbība uz nervu sistēmu un muskuļiem samazina proteīnu producēšanu muskuļaudos. Tāpēc sistemātiski treniņi un alkohols samazina muskuļu pieaugumu par 20-25%.
Izdzerot arī nelielu alkohola devu – vienu alus glāzi vai 50 šņabja, jeb 2 vīna glāzes (200 g), – treniņu var droši izlaist.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!