Vasaras ir laiks, kad varam baudīt lielu ogu daudzveidību, to vidū zemenes, avenes, mellenes un citus gardus labumus. Kādēļ vērts iekļaut ogas savā uzturā un vai ogas var apēst par daudz? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz kustības Rimi Labākai dzīvei veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Dabisks vitamīnu lādiņš
Latvijā plaši sastopamas tādas ogas kā zemenes, avenes, mellenes, ķirši, ērkšķogas, upenes, jāņogas un citas ogas. Ogas ir bagātas ar vitamīniem, organiskām skābēm, minerālvielām un antioksidantiem, tāpēc šo produktu lietošana ikdienā uzlabo veselību.
Ogās esošie antioksidanti, piemēram, antocianīns, pasargā organismu no dažādām saslimšanām un uzlabo imunitāti, pozitīvi iedarbojoties arī uz sirds asinsvadu sistēmu un pat palīdzot pasargāt no onkoloģiskām saslimšanām. Tāpat ogas ir bagātas ar A, B un C vitamīnu. Īpaši daudz C vitamīna ir smiltsērkšķos, upenēs, mežrozītēs. Turklāt mežrozītes satur arī dzelzi, tāpat kā ērkšķogas, avenes un zemenes. Ogas satur arī citas vērtīgas minerālvielas, piemēram, kalciju, varu, kāliju, fosforu un citus.
Ogām ir salīdzinoši zema enerģētiskā vērtība – tās vidēji satur 40 kilokaloriju uz 100 gramiem. Tas nozīmē, ka, apēdot nelielu bļodiņu ar ogām, uzņemsim vien 100 kilokaloriju. Tieši tādēļ ogas var kalpot kā garda un figūrai draudzīga uzkoda ēdienreižu starplaikā.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!