Tieši franču dziednieki pirmie izstrādāja piena–dārzeņu diētu, ko ieteica Ludviķim XIV, kuru mocīja regulāri gremošanas traucējumi. Karalis Saule nepretojās. Reizēm, sakopojis visu savu gribasspēku, viņš vīrišķīgi vairākas dienas nelokāmi ievēroja veģetāro diētu. Saprotams, to pašu viņš uzlika par pienākumu arī savam galmam. Bet, kolīdz Ludviķis sāka justies labāk, diēta tika aizmirsta, galms varēja uzelpot un atkal nodoties dzīrēm. Līdz nākamajam karaļa noteiktajam “gavēnim”.
Diētu ievēroja arī nākamais Francijas valdnieks Ludviķis XV. Tiesa, visai oriģinālu – tā sastāvēja no sarkanvīna un olu baltumiem. Turklāt dienas laikā bija jāapēd ne mazāk kā 15–20 olu. Šāda ēdienkarte palīdzēja karalim izturēt lielās fiziskās slodzes: medības, paukošanās nodarbības vai dalību teatralizētajos uzvedumos un baletā.
Galma bagātīgās maltītes savas tukluma pēdas atstāja arī Marijas Mediči miesās, kura kopš jaunības izcēlās ar patīkamu izskatu un slaidu augumu. Rezultātā tērpi, kuru viņas pūrā nebija daudz, ar laiku kļuva par maziem. Ko citu bija darīt karalienei, vien gandrīz pilnībā atteikties no ēdieniem.
Vienīgais, ko viņa atļāvās, bija sīki sagriezti augļi. Visas galma dāmas apņēmīgi sekoja savas pavēlnieces piemēram un augļu diētu ievēroja ilgstoši.
Kas zina, iespējams, tieši no tiem laikiem francūzietēm vairs nav nekādu problēmu ar lieko svaru.