Ko nozīmē normāls asinsspiediens? + Lielisks pašdiagnostikas tests

Tikai pusē gadījumu par hipertonijas attīstības vaininieku var uzskatīt iedzimtību. Cēlonis pārējiem 50% ir nepareizs dzīvesveids. Tāpēc ir vērts to mainīt un pēc iespējas agrāk.

Ļoti bieži cilvēki aizmirst vienkāršas ābeces patiesības: hipodinamija un liekais svars ir taisnākā taciņa hipertonijai un sirds-asinsvadu kaitēm – biežākajiem mirstības cēloņiem pasaulē. Daudzi, kuriem asinsspiediens pagaidām vēl normas robežās, pat nenojauš, ka jau pieder potenciālo hipertoniķu riska grupai.

Jāteic, arī populārais jēdziens “asinsspiediens normas robežās” mūsdienās ir jau novecojis, jo līdz šim pieņemtā norma – 120/80 Hg staba – nebūt nav labas veselības rādītājs. Par normālu būtu jāuzskata spiediens, kas ir zemāks par šiem rādītājiem, jo pie spiediena 120/80 artēriju sieniņas jau var sākt bojāties, kas arī ved pie hipertonijas.
Kādi ieradumi ikdienas dzīvē būtu jāmaina, kas jāievēro, lai nepieļautu asinsspiediena paaugstināšanos?

1. Jāseko ķermeņa svaram
Pats galvenais līdzeklis hipertonijas profilaksē ir normāls ķermeņa svars. Protams, te vietā jautājums: kas ir norma katrā individuālā gadījumā? Tas nozīmē, ka ķermeņa masas indekss nedrīkst pārsniegt 25. Aprēķināt to var pēc formulas: ķermeņa svars/augums metros, kāpināts kvadrātā. Piemēram, ja svars ir 67 kg un augums 165 cm, tad: 67/1,65 x 1,65 = 67/2,7225 = 24.6. Tas nozīmē, ka normas augšējā robeža nav tālu un ir laiks padomāt.

Ja ķermeņa masas indekss ir no 20 līdz 25, svars ir normāls, no 25 līdz 29 liecina, ka ir liekais svars un pastāv sirds-asinsvadu slimību attīstības risks, bet, ja indekss ir lielāks par 30 – ir pamats runāt par aptaukošanos.

Kāpēc liekais svars liek asinsspiedienam paaugstināties – nav īsti skaidrs. Iespējams, ka hormons leptīns, ko producē tauku šūnas, pārāk aktīvi stimulē simpātisko nervu sistēmu, kas regulē asinsspiediena līmeni. Katrs liekais svara kilograms var izraisīt asinsspiediena palielināšanos par 1 punktu, savukārt pietiek atbrīvoties no 10% kopējās ķermeņa masas, un sistoliskais spiediens (augšējais rādītājs) vidēji pazeminās par 4,4 punktiem. Bet diastoliskais (apakšējais rādītājs) – par 3,8 punktiem.

2. Jāseko individuālajai diētai
Aptuveni 30% ļaužu ir jutīgi pret palielinātu sāls (nātrija hlorīda) daudzumu pārtikā: liekais sāls liek organismam “atšķaidīt” asinis, lai tādējādi nātrija hlorīda koncentrāciju saglabātu normas robežās. Tas nozīmē, ka organismā tiek aizturēts vairāk ūdens, asins apjoms palielinās, tās daudzums spēcīgāk izpleš asinsvadus, un rezultātā – spiediens paaugstinās.

Lai noteiktu piederību šai ļaužu kategorijai, ir jāizmēra asinsspiediens, tad uz pāris mēnešiem jāsamazina sāls patēriņš un atkal jāizmēra spiediens. Ja tas būs pazeminājies, nekļūdīgi var apgalvot, ka cilvēkam ir hiperjutība pret sāli. Taču arī tad, ja pret nātrija hlorīdu nekādas īpašas hiperjutības nav, labāk to lietot minimālāk, lai ar laiku nenonāktu pat potenciālo hipertoniķu kategorijā.

3. Nepieciešama fiziskā slodze
Fiziskām aktivitātēm nepieciešams veltīt ne mazāk kā 60–90 minūtes nedēļā – tas ir optimālais hipertonijas profilaksei nepieciešamais laiks. Regulāri trenējoties 8 nedēļas, sistoliskais spiediens vidēji samazinās par 12, bet diastoliskais – par 8 punktiem. Pēc daudzu mediķu atzinuma, sports pozitīvi ietekmē simpātisko nervu sistēmu, palīdz iemantot veselīgu ķermeņa svaru un kontrolē asinsspiediena līmeni.

Ja pēc 6 mēnešiem regulāru treniņu asinsspiediens nepazeminās, lai gan ķermeņa masas indekss nepārsniedz 23, jākonsultējas ar ārstu, jo tikai speciālists var noskaidrot šādas situācijas patiesos iemeslus, dot rekomendācijas un izrakstīt atbilstīgus līdzekļus.

Nākamajā lapā – pašdiagnostikas tests, kas noderēs visiem!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru