Eiropas vēlēšanas 2019. gadā: proeiropeiski un gados jauni vēlētāji, kuri zina, ko vēlas

2019. gada Eiropas vēlēšanās piedalījās ievērojami vairāk proeiropeisku jaunu cilvēku nekā iepriekš, liecina visās 28 dalībvalstīs veiktas Eirobarometra aptaujas rezultāti. Dažas nedēļas pēc vēlēšanām vairāk nekā 28 000 pilsoņu visā ES atbildēja uz jautājumiem par dalību vēlēšanās un motivāciju tajās piedalīties.

Aptaujas pirmie rezultāti liecina, ka iedzīvotāju atbalsts ES ir augtākais kopš 1983. gada. 68% aptaujāto (+1 procentpunkts, salīdzinot ar 2019. gada februāra/marta aptauju) uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES.

Īpaši nozīmīgs ES demokrātiskajai leģitimitātei ir to pilsoņu īpatsvara pieaugums, kuri uzskata, ka viņu balsij ES ir nozīme: tā domā 56% respondentu, vairāk nekā jebkad kopš 2002. gada, kad šis jautājums tika iekļauts aptaujā. Kopš 2019. gada martā veiktā aptaujas šādu atbilžu īpatsvars pieaudzis par 7 procentpunktiem.

“Pilsoņi šajās vēlēšanās piedalījās ar spēcīgāku pārliecību par savas balss nozīmīgumu, un viņi ir pauduši stingru atbalstu ES,” sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli.

Salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte pieauga par 8 procentpunktiem un sasniedza 50,6%, augstāko līmeni kopš 1994. gada. Pieaugums tika fiksēts pirmo reizi kopš 1979. gada. Visievērojamāk vēlētāju aktivitāte pieauga Polijā (+22 procentpunkti), Rumānijā (+19), Spānijā (+17), Austrijā (+15) un Ungārijā (+14).

Aptaujas rezultāti liecina, ka aktivitātes pieaugumā nozīmīgu lomu spēlēja jaunieši un cilvēki, kuri pirmo reizi piedalījās vēlēšanās: 42% 16/18 – 24 gadus veco jauniešu sacīja, ka viņi piedalījušies vēlēšanās. Pirms pieciem gadiem vēlēšanās piedalījās tikai 28% jauniešu. Līdzīgi nozīmīgs pieaugums fiksēts arī 25-39 gadus veco vēlētāju grupā (pieaugums no 35% līdz 47%). Citās vecuma grupās aktivitātes pieaugums bija zemāks.

Balsojums kā pilsonisks pienākums, atbalsts ES un ticība pārmaiņām

Vaicāti par motivāciju piedalīties vēlēšanās, 52% vēlētāju minēja pilsoņa pienākumu (+11 procentpunkti, salīdzinot ar 2014. gadu). Tāpat pieaudzis to skaits, kuri piedalījušies, lai paustu atbalstu ES (25%, +11) vai tāpēc, ka ar savu rīcību cer sekmēt pārmaiņas (18%, +6).

“Eiropas Parlaments un tā vēlēšanas kļuvuši par cilvēku demokrātiskās dzīves daļu. Taču šīs vēlēšanas bija kas vairāk par pilsoņa pienākumu. Cilvēki balsoja, jo viņi atbalsta ES, jo viņi tic, ka, piedaloties vēlēšanās, var panākt izmaiņas. Tagad Eiropas Parlamentam jārīkojas, lai attaisnotu šīs cerības,” uzsvēra D. Sasoli.

27 valstīs pilsoņi kā galveno iemeslu piedalīties vēlēšanās minēja pilsoņa pienākumu. Visās 28 valstīs vairāk cilvēku nekā 2014. gadā atbildēja, ka balsojuši, jo atbalsta ES. Vislielākais šīs motivācijas pieaugums fiksēts Vācijā (39%, +14 procentpunkti), Īrijā (27%, +15), Itālijā (23%, +14) un Spānijā (23%, +15).

Vaicāti par jautājumu loku, kas ņemts vērā, izdarot izvēli vēlēšanās, visvairāk aptaujāto minēja ekonomiku un izaugsmi (44%), klimata pārmaiņas (37%), kā arī cilvēktiesības un demokrātiju (37%).

“Ekonomikas reformas, klimata pārmaiņas, ES nākotne un cilvēktiesību aizsardzība: šie visi ir Eiropas Parlamentam svarīgi jautājumi. Šajās jomās esam daudz paveikuši iepriekšējos gados un turpināsim darbu nākotnē, lai attaisnotu Eiropas pilsoņu cerības,” sacīja EP priekšsēdētājs D. Sasoli.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru