Disbakterioze, osteohondroze, avitaminoze… Diagnozes, kas labi zināmas un īpašus komentārus neprasa, taču izrādās – tādu slimību nemaz nav.
Disbakterioze
Starptautiskajā slimību klasifikācijā šādas kaites nav. Disbakterioze ir kāda kuņģa-zarnu trakta traucējuma simptoms, tāpēc jāārstē slimais orgāns, un pēc tam mikroflora atjaunosies pati no sevis.
Nereti disbakteriozi izraisa ilgstošs stress un antibiotiku lietošana. Kad tiks novērsts cēlonis, pēc 2–3 nedēļām atjaunosies arī mikroflora. Bet preparāti, kas plaši tiek reklamēti disbakteriozes ārstēšanai, šo procesu tikai paātrina, nevis novērš tās rašanās cēloni.
Hroniskā noguruma sindroms
Viena no mūsdienu modernākajām diagnozēm, lai gan arī šī kaite Starptautiskajā slimību klasifikācija neietilpst. Nepārejošs nogurums, garastāvokļa un atmiņas pasliktināšanās, muskuļu vājums – iespējams, tā ir tikai stipra pārpūle, kas pēc pilnvērtīgas atpūtas pazudīs. Iespējams arī, ka tie ir kādas citas, vēl sevi visā pilnībā nepieteikušas slimības simptomi.
Ja situāciju papildina jutīgi limfmezgli, kas notiek gana bieži, pats pareizākais ir apmeklēt ārstu infekcionistu un nodot analīzes – iespējams, kaite saistīta ar kādu infekciju vai iekšējo orgānu slimību.
Osteohondroze
No osteohondrozes mugura sāpēt nevar. Osteohondroze nav slimība, bet skrimšļa un tam piegulošā kaula izmaiņas, kas cilvēkam veidojas gadu gaitā. Tas ir tāds pats process kā novecošana, krunciņu parādīšanās sejā, sirmums matos. Bet muguras sāpes, kuru dēļ osteohondroze cilvēkam tiek “piešķirta” kā diagnoze, visbiežāk ir saistītas ar saišu hronisku bojājumu.
Viena neveikla kustība, kritiens vai smags nesamais – un asās sāpes ir garantētas. Muskuļi spazmējas un velk neveselo saiti. Var gadiem ārstēt osteohondrozi, lai gan pilnīgi pietiktu novērst muskuļu spazmas.
Pirmcēlonis (saišu distrofija), protams, nekur nepazudīs, taču sāpes pāries. Mēdz būt gadījumi, kad šādā situācijā tiek noteikta vēl briesmīgāka diagnoze – starpskriemeļu disku trūce. Taču svarīgi zināt, ka trūces simptoms ir nevis sāpes, bet jutības zudums, nespēja kustēties un kontrolēt mazā iegurņa orgānu darbību.
Avitaminoze
Citiem vārdiem – viena vai vairāku organismam nepieciešamu vitamīnu absolūts trūkums. Taču, lai panāktu tādu stāvokli, cilvēkam ilgāku laiku vajadzētu pārtikt tikai no maizes un ūdens.
Protams, ziemas nogalē un pavasarī var veidoties vitamīnu deficīts, taču tas nenozīmē, ka nekontrolēti lielās devās jālieto polivitamīni.
Pārāk liels vitamīnu daudzums ir bīstamāks nekā to trūkums. Piemēram, pārāk liels A vitamīna daudzums var izraisīt redzes traucējumus, izraisīt krampjus, D vitamīns – izprovocēt sāpes locītavās, bet C vitamīns – paaugstināt asinsspiedienu.