Mēs domājam, ka jūs atcerēsities šo neparasto stāstu. Lūko, kas var rasties no patiesas vēlmes palīdzēt kādam, kurš ir blakus.
Šis incidents notika ar vecāka gadagājuma vientuļu sievieti kura dzīvoja mazā Krievijas ciematā. Viņai nebija ne ģimenes, ne vīra. Vienīgais prieks dzīvē bija viņas četri pūkainie mīluļi kaķi. Nevar sacīt, ka šie mājdzīvnieki izceltos ar kaut īpašu.
Tie bija parastie kaķi, kurus sieviete dažādos laikos bija paņēmusi uz ielas. Bet kādu dienu, kad viņa atgriezās mājās no pilsētas, dzelzceļa stacijā viņai pietuvojās kaķenīte – ne maza, bet jau pieaugusi. Lūk, kā tas notika.
Sievietei rokās bija pilns maiss ar pārtikas precēm. Laiku pa laikam viņa devās uz pilsētu, lai apciemotu savu draudzeni, un pie viena iegādāties vairākus produktus, kas nebija pieejami dzimtā ciemata veikalā. Šajā somā bija gan garda desa, gan vārīta cūkgaļa, kuras smarža, iespējams, piesaistīja izsalkušo kaķenīti. Viņa sekoja sievietei. Nu, kur ir četri, tur ir pieci. Vecmāmuļa nolēma kaķēnu paturēt pie sevis.
Pagāja mēnesis. Kaķēns ātri iedzīvojās jaunajā vietā, lai gan pārējie pūkainie mīluļi viņu pieņēma piesardzīgi, bet tad lēnām samierinājās ar jauno “īrnieku”. Kaķēns auga ne pa dienām, bet stundām. Un apetīte viņam bija laba – ēda par diviem. Drīz kļuva skaidrs, ka izaugs daudz lielāks nekā citi vecmāmuļas kaķi. Dzīvnieks sāka pārvērsties par dūšīgu kaķi. To pamanīja arī vecās dāmas kaimiņi.
Ieraudzījuši vecenītes pagalmā neparasti lielu kaķi, viņi sievietei teica, ka, visticamāk, tas ir meikūna šķirnes dzīvnieks, diezgan liela kaķu šķirne. Vecā sieviete par to bija ļoti priecīga – viņai nekad agrāk nebija bijis tīršķirnes kaķa. Un turklāt izrādījās, ka pūkainītis ir lielisks žurku ķērājs, bet tajā gadā ciems cieta no žurku uzbrukuma.