Tiem, kuri dzīvo lielpilsētās, svaigs gaiss ir deficīts. Lielākā dienas daļa tiek pavadīta telpās, kurās nereti pat vēdlodziņš netiek atvērts, lai netiktu radīts caurvējš.
Pastaigāties izejam reti, jo vienkārši nav kur. Tāpēc ļoti daudziem vienīgā dabiskā iespēja saelpoties svaigu gaisu ir tikai vasarā, un tā, protams, jāizmanto maksimāli.
Kad vien iespējams, jādodas laukā no pieblīvētā centra un maksimāli daudz jākustas: jāvingro, jāskrien, jābrauc ar divriteni, jāspēlē bumba, jāiet pastaigā, pat ja nolijis vai līst lietus, jo tad gaiss ir īpaši piesātināts ar dziedniecisko ozonu.
Ja nav vasarnīcas vai dārziņa – izbraukt no pilsētas var nedēļas nogalē. Uz cilvēkiem, kas sirgst ar bronhītu, pneimoniju, plaušu tuberkulozi, ļoti labvēlīgi iedarbojas gaiss, kāds ir priežu un egļu mežā. Tiem, kas bieži slimo ar ARS vai citām augšējo elpceļu slimībām, jācenšas iespējami biežāk būt starp bērziem un liepām.
Ļoti veselīgs ir jūras gaiss: tas paaugstina imunitāti, palīdz pret hipertoniju, asinsvadu veģetatīvo distoniju un novājinātu nervu sistēmu.
Lai lasītu vēl noderīgu informāciju, šķiriet nākamo lapu!