Izrādās, iedzimtības ceļā cilvēks iemanto ne tikai sejas vaibstus un noslieci uz atsevišķām slimībām, bet arī uztura ieradumus un mīļākos produktus. Britu zinātnieki apgalvo, ka bērns jau mātes miesās pārņem viņai piemītošos uztura paradumus.
Ja, piemēram, sieviete grūtniecības laikā atļaujas ēst čipsus, kūciņas un citus kaitīgos produktus, arī bērns, kad būs paaudzies, vairāk tieksies pēc neveselīgā uztura. Un otrādi.
Pie šādiem secinājumiem zinātnieki nonākuši, novērojot ne tikai cilvēkbērnus, bet arī dzīvniekus. Atklājies, ka arī viņiem kaitīgie uztura ieradumi tiek nodoti mantojumā nākamajām paaudzēm.
Eksperimenta laikā pieaugumu gaidošās laboratorijas žurkas zinātnieki baroja ar produktiem, kas tām ļoti garšo, taču veselībai ir kaitīgas: kūkām, čipsiem, konfektēm.
Otru grupu dzīvnieku baroja ar veselīgiem produktiem. Šādu ēdienu žurku mammas saņēma visu grūsnības un zīdīšanas laiku. Pēc tam zinātnieki novēroja jaundzimušos. Tiem piedāvāja gan veselīgos, gan neveselīgos produktus.
Tie žurkulēni, kuri jau mātes miesās bija pieraduši pie čipsiem un konfektēm, izvēlējās tos, turklāt ēda vairāk, nekā vajadzētu.
Pētnieki uzskata, ka pie tā vainojams tā sauktais apmierinājuma gēns, kas tiek izstrādāts grūsnības laikā. Šī viela ietekmē galvas smadzeņu attīstību.