Ilgstošās pastaigas tiek uzskatītas par pašu vienkāršāko un iedarbīgāko fizisko vingrojumu pret novecošanu – šo patiesību apstiprinājuši arī zinātnieku pētījumi.
Pēc savas iedarbības iešana kājām pielīdzināma ne tikai muskuļu, bet visu iekšējo orgānu masāžai. Turklāt, pateicoties spēcīgajam asins pieplūdumam iekšējiem orgāniem, šūnās sākas aktīvs vielmaiņas process. Zinātnieku atzinums ir nešaubīgs – regulāras fiziskās nodarbības katru dienu vai pat pusstundu ilga pastaiga ātrā solī var pagarināt cilvēka mūžu par trim un vairāk gadiem.
Zinātnieki apstiprina
Vienlaikus tika veikti divi pētījumi par aktīvā dzīvesveida lietderību. Viens no tiem, ko veica Roterdamas Erasma medicīnas centra darbinieki, pamatojās uz vērojumiem, kas bija veikti 40 gadu garumā un kurā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši brīvprātīgo, kas bija iedalīti trīs grupās: ar zemu, vidēju un augstu fiziskās aktivitātes līmeni.
Zinātnieki sekoja, cik intensīvi brīvprātīgie pievēršas fiziskajām aktivitātēm. Izdarītie secinājumi apliecināja, ka mūža ilgums 50 gadu veciem cilvēkiem vidējā grupā par pusotru gadu bija augstāks nekā tiem eksperimenta dalībniekiem, kas deva priekšroku mazkustīgam dzīvesveidam. Bet grupā ar augstu fizisko efektivitāti rādītāji bija par 3,5 gadiem augstāki nekā pirmajai grupai. Svarīgi arī tas, ka šos papildu gadus lielākais vairums brīvprātīgo nodzīvoja praktiski bez jebkādām sirdskaitēm.
Otrs pētījums, ko veica Floridas štata universitātes zinātnieki, bija veltīts tieši kājāmiešanas lietderībai. Noskaidrojās, ka 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā piecreiz nedēļā būtiski uzlabo sirds-asinsvadu sistēmas darbību un pazemina holesterīna līmeni asinīs. Bet, ja iešana notiek ātrā solī, pietiek pat ar 3–4 pastaigām nedēļā. Kā uzskata speciālisti, tikai viena vienīga soļa laikā tiek iedarbināti 346 muskuļi, kas ir 60% no visiem organisma muskuļiem. Tātad, lai justos mundrs, nebūt nav nepieciešams noslogot sevi trenažieru un sporta zālē. Turklāt šis prieks nemaz nav tik lēts. Kājāmiešana ir apbrīnojami iedarbīgs veids, kā pagarināt mūžu un turēt organismu tonusā.
Veselīgas kājāmiešanas noslēpumi
Sākt vislabāk ar īsām un neilgām pastaigām, pakāpeniski laiku pagarinot. Lai no pastaigas tiktu gūts maksimāls labums, jāiet tā, lai organisms justu zināmu piepūli. Vēlams izvēlēties tādu tempu un soļa garumu, lai būtu “mazliet grūti”.
Spert soli jāsāk no gurna, nevis no ceļa. Ja iešanas laikā ir grūti sarunāties, tas nozīmē, ka temps jāsamazina. Pirmā pazīme, kas liecina par pareizas kājāmiešanas iedarbību uz organismu, ir – labs miegs. Taču doties pastaigā īsi pirms gulētiešanas nav ieteicams, jo ejot pastiprinās asinsrite un tūlīt pēc tam aizmigt būs grūtāk.