Vecāki arvien vairāk apzinās nepieciešamību veidot uzkrājumu bērnu nākotnei, par ko liecina pieaugošais krājēju skaits. Tā pēdējo piecu gadu laikā trīs reizes pieaudzis vecāku īpatsvars, kuri veido uzkrājumu bērnam, liecina Swedbank apkopotie dati. Visbiežāk vecāki ik mēnesi šim mērķim atvēl no 25 līdz 50 eiro, bet katrs sestais vecāks – 50 eiro un vairāk.
Aktīvāk uzkrājumus bērnam veido sievietes (63%), taču tēti veic par piektdaļu lielākas iemaksas, nekā mammas. Kopumā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot no bērna sešu gadu vecuma (58%), un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai.
“Viena no iespējām, kā ar nelielām, regulārām iemaksām ilgākā laika posmā sarūpēt nozīmīgu uzkrājuma summu bērnam, ir veidot uzkrājumu bērna nākotnei. Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildus drošības sajūtu un stabilitāti. Pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei, ir trīskāršojies, kas ir ļoti labs apliecinājums tam, ka Latvijas iedzīvotāju laika plānošanas horizonts noteikti ir paplašinājies – cilvēki ne tikai domā par finansiāli stabilu nākotni sev un saviem bērniem, bet arī aktīvi rīkojas,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.
Kā rāda Swedbank veiktā aptauja , lielākā daļa jeb 74% jauniešu visbiežāk šobrīd paļaujas tieši uz ģimenes finansiālo atbalstu, īpaši studiju sākumposmā, jo atzīst, ka darbs paralēli studijām negatīvi ietekmē mācību kvalitāti (71%). Kopumā vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas . Papildus tam trešdaļa iedzīvotāju kopuma? ir pārliecināti, ka jākrāj būtu ari? ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laika?. Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gada? (45%). Zīmīgi, ka līdzīgās domās ir arī paši jaunieši – tikai 13% uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Taču lielākā daļa tomēr sagaidītu vecāku atbalstu šajā dzīves posmā. Puse (52%) domā, ka vecākiem būtu jāuzkrāj studiju izmaksām, un katrs trešais (36%) uzskata, ka jāuzkrāj būtu arī dzīvošanas izdevumiem.
Cik jāatliek, lai sakrātu 10 000 eiro bērna nākotnei
“Naudas krāšanas veidi ir dažādi, un katra ģimene var izvēlēties sev un savām vajadzībām piemērotāko. Ja vecāki jau laikus vēlas sākt krāt naudu, kas būs paredzēta, piemēram, bērna izglītībai, summa, ko iespējams uzkrāt, sākot krāt bērna piedzimšanas gadā, nebūt nav maza. Piemēram, novirzot ik mēnesi 35 eiro, līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt pat 10 000 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai. Ar šādu uzkrājumu šobrīd ir iespēja nosegt izmaksas par bakalaura studiju iegūšanu Latvijā, par ko vidēji jāmaksā 6000 līdz 8000 eiro, vai arī, ja jaunietis saņēmis budžeta vietu, summa būs nozīmīgs atbalsts ikdienas finanšu vajadzību segšanai. Turklāt šādā gadījumā bērns saņems uzkrāto naudas summu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, kā arī, veidojot šādu uzkrājumu, tiek apdrošināta vecāka dzīvība,” atzīmē Kristaps Kopštāls.
Mērķis: 10 000 eiro bērna studijām:
1. Krāj no bērna piedzimšanas līdz 18 gadu vecumam: mēnesī veicamā iemaksa – 35 eiro;
2. Krāj no bērna 5 līdz 18 gadu vecumam: mēnesī veicamā iemaksa – 54 eiro;
3. Krāj no bērna 10 līdz 18 gadu vecumam: mēnesī veicamā iemaksa – 75 eiro.