Daudzi domā, ka skolioze ir bērnu un pusaudžu kaite, taču šo slimību var iemantot jebkurā vecumā. Un aplam ir domāt, ka skolioze ir tikai nepareiza stāja, kosmētisks defekts…
Skolioze ir mugurkaula sāniska izliekšanās. Tā mēdz būt gan iedzimta, gan iemantota. Izšķir trīs skoliozes pakāpes. Ar pirmo pakāpi – niecīgu deformāciju – itin viegli var tikt galā konservatīvā ceļā.
Ar otro pakāpi – kā nu kuru reizi: reizēm pilnīgi pietiek ar terapijas metodēm, bet reizēm nepieciešama ķirurga palīdzība. Trešās stadijas gadījumā praktiski vienmēr nepieciešama operācija.
Uzskata, ka pamati skoliozei tiek liekti jau bērnībā. Taču tikpat bieži par tās upuriem var kļūt arī pieauguši cilvēki.
Galvenās riska grupas ir:
* Sportisti, kuri noslogo tikai vienu roku: tenisisti, paukotāji, šķēpmetēji, lodes grūdēji u.c.
* Smagatlēti.
* Cilvēki, kam ir smags fizisks darbs.
* Sievietes, kas vienā reizē gatavas pārnest mājās pusi tirgus.
* Lidotāji.
Cits, ne mazāk izplatīts, skoliozes cēlonis ir mugurkaula traumas: kritieni un sasitumi. Ļoti bieži pie skoliozes noved muguras muskuļu paralīze, kā tas, piemēram, mēdz būt pēc insulta vai arī traumas rezultātā.
Skolioze vienmēr attīstās kaulu nepareizas repozīcijas gadījumā pēc kājas lūzuma: kauli it kā ir saauguši, taču viena kāja kļūst nedaudz īsāka, tiek traucēta visa balsta un kustību aparāta biomehānika, un mugurkauls sagriežas.
Naivi ir domāt, ka skolioze ir tikai nepareiza stāja, kosmētisks defekts. Protams, līka mugura diez cik patīkami neizskatās, taču tas nav pats briesmīgākais.
Lai lasītu rakstu tālāk un uzzinātu ļoti svarīgu informāciju, šķiriet nākamo lapu!