Selerijas veicina slaidumu! 6 ēdienu un 1 dziednieciska recepte

Reti kura namamāte, gatavojot maltīti, neizmanto zaļumus: lociņus, pētersīļus, sasmalcinātas dilles… Bet selerija paliek it kā pameitas lomā – tā netiek tik ļoti mīlēta.

Taču vajadzētu, jo selerija ir bagāta ar kāliju, karotīnu, ēteriskajām eļļām. Pat ja to vienkārši pievieno salātiem, labums veselībai ir nenovērtējams.

Turklāt uzturā izmantojams viss augs, sākot no saknēm. Tās ir ļoti smaržīgas, un no tām var pagatavot aromātisku buljonu dārzeņu zupām.

Tikai viens padoms: saknes labāk likt jau verdošā ūdenī un vārīt slēgtā traukā, turklāt ūdens katliņā jāielej tik, lai tas saknes pilnībā pārklātu. Ļoti garšīgi un veselīgi ir seleriju kāti: tos var gan sautēt, gan pievienot salātiem. Bet lapiņas, tāpat kā citi zaļumi, noder it visiem salātiem.

Otra neatņemama selerijas vērtība ir auga dziednieciskās īpašības. Pirmām kārtām tā teicami noņem iekaisumus, ādas kairinājumus. Ja uz ādas parādījusies čūliņa, pilnīgi pietiek paņemt pāris selerijas zariņu, noskalot un pielikt sāpošajai vietai. Savukārt ar svaigi spiestu seleriju sulu tiek ārstēta pat alerģijas izraisīta nātrene.

Pret dažādām ādas kaitēm, kā arī apdegumiem var pagatavot šādu pavisam vienkāršu ziedi:
* svaigus zaļumus samaļ gaļas maļamajā mašīnā un vienādās daļās sajauc ar kausētu sviestu.

Seleriju sula lieliski attīra asinis un ārstē pat visnepakļāvīgākās ādas kaites. Tā labi sader ar nātru un pieneņu sulu. Ārstēšanās shēma ir šāda. No rīta – vieglas brokastis. Stundu pēc tām jāizdzer pusglāze nātru sulas, vēl pēc stundas – pusglāze seleriju sulas. Atkārto trīs reizes ik pēc trim dienām. Seleriju sula ir ļoti veselīga arī kopā ar burkānu sulu.

Par šādu ārstēšanos aknas un žultspūslis būs ļoti pateicīgi. Arī bronhiālajai astmai nāksies atkāpties no iekarotajām teritorijām.

Bez visa minētā selerijai ir vēl viena nenovērtējama priekšrocība. Vasarā daudzi cilvēki, īpaši sievietes, slikti pacieš karstumu. Lai tā nebūtu, pilnīgi pietiek ar tējkaroti svaigi spiestas seleriju sulas. Agrāk sievas, iedamas lauku darbos, tikai tā mēdza sevi paglābt no tveices: izspieda sulu, nedaudz atšķaidīja ar ūdeni, izdzēra un – uz visu dienu devās vai nu sienu vākt, kartupeļus vai bietes kaplēt, vai kādus citus darbus darīt.

Receptes lasiet nākamajā lapā!

Leave a Comment