Putekšņu alerģija – arī vasaras problēma. Kā sevi pasargāt?

Lai arī par putekšņu alerģiju vairāk tiek runāts pavasara sākumā, diemžēl tās aktivitātes sezona turpinās līdz pat septembrim, vasarā īpaši aktualizējoties alerģijām no pļavas zālēm un nezālēm. Kā atpazīt alerģiju, nesajaukt to ar saaukstēšanos un sevi pasargāt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa un BENU Aptiekas farmaceite Kristīne Bohane.

Kas īsti ir alerģija?

S.Puriņa skaidro – alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējums, kas rodas, organismam pārspīlēti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu parastu vielu, piemēram, putekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Kāpēc vienam attīstās alerģija pret putekšņiem, otram pret pārtiku, bet trešajam pret putekļu ērcīti, zinātnieki atbildi vēl nav atraduši. Diemžēl alerģija pirmo reizi var parādīties jebkurā vecumā – arī pieaugušie un seniori nav pasargāti. Tāpēc sevi jāvēro un jāskatās, vai nav kādi līdz šim nebijuši simptomi.

Pavasarī cilvēki parasti sūdzas par putekšņu alerģiju jeb polinozi. Tā kā klimatiskie apstākļi katru sezonu ir atšķirīgi, ziedputekšņu koncentrācija katru gadu ir dažādā līmenī, tāpēc vienu gadu cilvēks var justies labi, citu – slikti. Parasti pirmās alerģijas izpausmes parādās jau tad, kad šķiet – gaisā putekšņu vēl nav. Šogad to sezona sākās marta pirmajās dienās un ilgs līdz pat Jāņiem. To jūt tie, kam ir alerģija ne tikai pret alksni, lazdu, bet arī bērzu. Savukārt pēc Jāņiem turpinās pļavu zāļu ziedēšana un alerģijas izpausmes jutīs tie, kas ir jutīgi pret pļavu zālēm, bet no jūlija – pret nezālēm: vērmelēm, vībotnēm, balandām.

Alerģijas dažādās izpausmes

Putekšņu alerģija katram var izpausties dažādi un atšķirīgā intensitātē. Klasiski polinozes jeb putekšņu alerģijas simptomi ir acu asarošana, deguna tecēšana, rīkles nieze, šķaudīšana. Daļai cilvēku tā tik klasiski neizpaužas, bet gadu no gada pavasarī iekaist deguna blakusdobumi, sākas vidusauss iekaisums.

Par alerģiju var liecināt arī vienkārši aizlikts deguns, kā arī alerģiskās iesnas, alerģiskais konjunktivīts, alerģiskā nātrene un sliktākajā gadījumā – arī alerģiskā astma. Polinoze var izpausties kā nātrene, īpaši uz atklātajām ķermeņa daļām. Par to sevišķi jāpiedomā tiem, kuriem ir arī arodfaktori, – ja cilvēkam ir alerģija pret pļavu zāli un viņš brauc ar kombainu un pļauj lauku, augu sula vai putekļi nokļūst uz ādas un var būt pat ļoti smagas ādas reakcijas.

Daudz izpausmju ir arī bronhiālajai astmai: tā var būt nealerģiska, alerģiska, vīrusu vai hormonu svārstību izraisīta. Ja cilvēks ir alerģisks pret putekšņiem, viņam augu ziedēšanas laikā var būt slimības saasinājums. Tiem, kam ir astma un putekšņu alerģija, visbīstamāk ir intensīvi nodarboties ar sportu svaigā gaisā, tas var radīt bīstamu stāvokli. Lai gan ne visiem, tomēr daudziem pirmās astmas pazīmes ir nakts klepus, agra rīta klepus, kad četros piecos no rīta jāmostas un jāklepo, kā arī sēkšana, aizdusa vai klepus fiziskas slodzes laikā.

Ja cilvēks atnāk uz darbu un šķauda, tā varētu būt alerģija pret putekļu ērcīti, ne ziedputekšņiem. No rīta pamostoties ir slikti, pa dienu labi, vakarā mazliet slikti, no rīta – ļoti slikti. Taču pavasarī putekļu ērcīšu alerģija parasti samazinās, jo uzlabojas mikroklimats telpās, tiek atvērti logi un durvis, izslēgta centrālapkure un ērču koncentrācija samazinās.

Raksta turpinājumu un vērtīgus padomus lasiet nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru