Pesticīdu kokteiļi Eiropas pārtikā

Vairāk nekā ceturtā daļa no Eiropā patērētajiem pārtikas produktiem satur divu vai vairāku pesticīdu atliekvielas – tā savā gada pārskatā ziņo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Ar dažiem pārtikas produktiem ir vēl sliktāk: vairāk nekā 60% pārbaudīto populāro vasaras augļu (jāņogas, saldie ķirši, zemenes un banāni) nāk ar pesticīdu „kokteiļiem”.

PAN Europe (Pesticīdu rīcības tīkls Eiropā) uzsver, ka līdzšinējais mūsu pārtikā sastopamo pesticīdu maisījumu drošības novērtējums ir nepietiekams; tas ne tikai neatbilst ES tiesību aktu prasībām, bet arī apdraud patērētāju veselību, tādējādi pārkāpjot cilvēktiesības.

Jau četrpadsmit gadus ES tiesību akti [1] nosaka, ka drošības novērtējumā jāņem vērā pesticīdu kumulatīvā un sinerģiskā ietekme (tā saucamais “kokteiļa efekts”), tomēr likumdevēji vēl aizvien pesticīdu riskus vērtē tā, it kā cilvēki būtu pakļauti tikai vienam pesticīdam, kas saskaņā ar EFSA ziņojumu ir tālu no patiesības.

EFSA ziņojumā izvērtēti augļu un dārzeņu paraugi, kas savākti 2017. gadā visās ES dalībvalstīs, un tas atkārtoti apstiprina iepriekšējo gadu satraucošos rezultātus. Tikai nedaudz vairāk kā pusē (54%) no testētajām pārtikas precēm nebija konstatējamu pesticīdu atlieku; vienā no četriem paraugiem (27,5%) bija divu vai vairāk pesticīdu atliekvielas (1. un 2. attēls). Maksimālais atliekvielu skaits vienā paraugā (paprikā) bija 30, un kopumā ES dalībvalstu pārtikas produktu paraugos konstatētas 353 dažādu pesticīdu atliekvielas. Divi no trim (62%) augļiem un riekstiem, kas ražoti konvencionālajā lauksaimniecībā, satur pesticīdus. Visvairāk pesticīdu kokteiļu atrodams vasaras veltēs: 70% upeņu un kazeņu, kā arī vairāk nekā 60% ķiršu, zemeņu, salātu, rukolas un banānu konstatētas divu vai vairāku pesticīdu atliekas.

Jau vairākus gadu desmitus zinātnieki ceļ trauksmi, ka ķīmisko vielu kokteiļi var paaugstināt atsevišķu vielu, tostarp pesticīdu, toksisko iedarbību. Tas nozīmē, ka drošības novērtējums pēc principa „viena ķīmiskā viela, viens novērtējums” nespēj garantēt patērētāju veselības aizsardzību. (https://science.sciencemag.org/content/361/6399/224) Turklāt pārtikas produktos (īpaši gaļā) joprojām atrodamas arī jau aizliegtu vielu atliekas, kas līdztekus mūsdienu toksiskajām ķimikālijām veido pastāvīgu fona iedarbību. Šeit kā piemēri minami tādi noturīgi un ļoti toksiski pesticīdi kā DDT un heksahlorbenzols, kā arī citi noturīgi organiskie piesārņotāji (POP).

Zinātnieki ir atklājuši saistību starp pesticīdu atliekvielu daudzumu pārtikā un samazinātu auglību sievietēm un spermas kvalitāti vīriešiem. Turklāt dažiem no ES pārtikas produktos konstatētajiem pesticīdiem piemīt endokrīnās sistēmas darbību traucējošas īpašības, un tie saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem ir jāaizliedz [2]. Piemēram, hlorpirifoss – neirotoksisks insekticīds, kas ietekmē bērnu smadzeņu attīstību, – ir viens no pesticīdiem, kas visbiežāk sastopams ES pārtikā un visbiežāk pārsniedz maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (400 paraugos). Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2016. gada ietekmes novērtējumu viens no pieciem visbiežāk atklātajiem pesticīdiem ir arī boskalīds – fungicīds, kas arī pieder pie endokrīno sistēmu ārdošām vielām. Glifosātu, kas ir Monsanto (tagad Bayer) ražotā pesticīda Roundup aktīvā viela, Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra klasificējusi kā varbūtēju kancerogēnu (strādājošiem). To visbiežāk konstatēja lēcās (42%), miežos (23,5%) un zirņos (25%), un tas pārsniedza pieļaujamo atliekvielu līmeni medū.

PAN Europe zinātnes politikas vadošā eksperte Angeliki Lysimachou saka: “Pesticīdu maisījumu iedarbības līmenis pēdējos gados aug, un, lai gan likumdevēji jau vairāk nekā desmit gadus sola izstrādāt šādu maisījumu novērtēšanas protokolu, patērētāji ir kļuvuši par izmēģinājuma trusīšiem. Mēs aicinām likumdevējus nekavējoties ieviest ķīmisko kokteiļu novērtēšanas metodes un pārtraukt izlikties, ka ķīmiskie kokteiļi ir droši.”

Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska komentē situācju Latvijā: “hlorpirifoss Latvijā nav reģistrēts, un to nedrīkst lietot. Tomēr ārpus Latvijas ražotajos pārtikas produktos tas var būt, ja citur tas ir atļauts. Kopumā Latvijā situācija ir labāka kā vidēji Eiropas dalībvalstīs, mums tikai 7 % Latvijā audzēto augļu un dārzeņu atrodamas pesticidu atliekvielas pieļaujamās robežās, un pārsniegumi ir mazāk kā 1% gadījumu. Tomēr atsevišķās augļu un dārzeņu grupās šie rādītāji varētu būt ne tik iepriecinoši, ko apstiprina arī mūsu pētījums pagājušā gadā. Arī boskalīda pēdas atklājām Latvijā audzētajos burkānos. Satrauc tendence, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izmantoto pesticīdu daudzums uz hektāru aramzemes ir dubultojies”.

Leave a Comment