Redzi bērniem nepieciešams pārbaudīt regulāri, vismaz vienu reizi gadā, arī gadījumos, ja līdz šim nav bijušas nekādas sūdzības.
Ar kādu dzīvojot kopā, un tiekoties diendienā, ir grūti novērot izmaiņas otra cilvēka izskatā un paradumos. Līdzīgi ir arī ar pazīmēm, kas signalizē par bērna redzes problēmām. No vienas puses tas ir tāpēc, ka sākumā problēmas “maskējas”, un nav tik viegli tās atpazīt. No otras puses, lai redzes problēmas saskatītu, nepieciešams laiks un vērība. To pamanīšanai būtu jāvēro bērns dažādās situācijās – visas dienas garumā. Realitāte gan ir cita – vecāki ir noslogoti, un, satiekot bērnu tikai dienas izskaņā, viņam veicot vienveidīgas aktivitātes, ir liela iespēja vairāku problēmu izpausmes palaist garām.
Jāapzinās, ka mēs dzīvojam informācijas tehnoloģiju un digitālo ierīču gadsimtā. Gan vecāki, gan viņu bērni izmanto šīs ierīces darbā un izklaidei. Tieši tā iemesla dēļ jāapzinās, kādu iespaidu ierīces atstāj uz mūsu redzi, un kad ir laiks acis atpūtināt. Ir svarīgi apzināties, kā sevi pasargāt no augstas enerģijas zilā starojuma, kuru daudz augstākā koncentrācijā nekā saule izstaro mākslīgie gaismas avoti un displeji. Gan redzes, gan kopējai veselībai vislabākās “zāles” ir pāris stundu pavadīšana svaigā gaisā, veroties apkārt un tālumā.
Pasliktināta redze var izpausties kā nespēja saskatīt to, ko redz citi. Tomēr, jāatceras, ka bērni par redzes problēmām parasti paši nesūdzas. Biežāk, īpaši maziem bērniem, uz redzes problēmām norāda citas pazīmes:
- bieža acu samiegšana;
- bieža acu berzēšana;
- apsārtums acu rajonā, iekaisumi;
- nespēja koncentrēties, izsekot tekstam, nevēlēšanās lasīt;
- lasīšana, rakstīšana, spēlēšanās “ar degunu”- liecoties pārlieku tuvu apskatāmajām lietām.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!