Olu čaumalu un citrona kokteilis – labas zāles pret kaulu trauslumu


Daudzi uzskata, ka trausli kauli un kā rezultāts – bieži to lūzumi ir tikai gados vecāku cilvēku nelaime. Tā nav. Jau pēc 30 gadu vecuma, kad skelets sasniedzis maksimālo izturību, organisms arvien sliktāk uzsūc kalciju.

Kalcijs, kā zināms, ir pats svarīgākais kaulu būvmateriāls. Savukārt tas kalcijs, kas kaulos ir, pamazām tiek izskalots laukā.

Notiek tā sauktā kortikālā slāņa – kaula ārējās kārtiņas, pašas cietākās vielas cilvēka organismā – noārdīšanās. Par laimi, šis process nav neatgriezenisks, un iespējams kaulaudu bruņas padarīt atkal stiprākas.

Ārsti aprēķinājuši, ka pieauguša cilvēka organismam diennaktī jāuzņem 800 mg kalcija. Diemžēl mēs šo vajadzību apmierinām labi ja par pusi, tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka kauli lūst, bet osteoporoze kļūst par vienu no izplatītākajām balsta–kustību aparāta slimībām.

Otrs kaulu trausluma cēlonis ir aizraušanās ar dažādām notievēšanas diētām, jo vairumā gadījumu tās tiek balstītas uz to, ka viss liekais no ķermeņa tiek izvadīts kopā ar urīnu. Tieši pa šo ceļu kalcijs arī pamet mūsu kaulus: jo vairāk šķidruma izdalās no organisma, jo trauslāki kļūst kaulaudi.

Uztura viltībiņas
Visi zina, ka galvenais kalcija avots ir olu čaumalas un biezpiens. Šķiet, kas var būt vēl vienkāršāk – ēd biezpienu, pārkaisītu ar pulverī samaltām čaumalām, un kauli būs atkal stipri.

Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Kalcijs ir elements, kas ļoti grūti uzsūcas, tāpēc, nonācis organismā, tas, ja tā varētu izteikties, iziet tam cauri gandrīz vai tranzītā. Audi saņem ne vairāk kā 10–15% kalcija, kas, protams, ir daudz par maz, lai kaulu kortikālais slānis varētu atjaunoties.

Visa nelaime ir tā, ka kalcija pārstrādei nepieciešams ļoti daudz vitamīnu un mikroelementu, kurus ar parasto uzturu cilvēks praktiski nesaņem. No kā lielākoties sastāv mūsu ikdienas ēdienkarte? No kartupeļiem, makaroniem, cīsiņiem vai sardelēm, grilētas vai kūpinātas vistas, dažādām desām, tējas vai kafijas, smalkmaizītēm… Visi šie ikdienā lietotie “vidēji statistiskie” produkti praktiski nesatur C un D3 vitamīnu, boru un magniju – vielas, kas ārkārtīgi nepieciešamas kalcija pilnvērtīgas uzsūkšanās procesam.

* Visvairāk D3 vitamīna ir mencu akniņās un zivju eļļā. Pilnīgi pietiek dienā iedzert 1–2 ēdamkarotes zivju eļļas vai apēst 100–150 g akniņu, un organisma vajadzība pēc šā vitamīna būs apmierināta. Bet, ja zivju eļļu nu nekādi nav iespējams iedabūt mutē un norīt (daudzi cilvēki nepanes tās garšu un aromātu), bet regulāri pirkt mencu aknas neļauj plānais maciņš, ir vēl citi varianti – ne retāk kā 2 reizes nedēļā uzturā lietot treknas jūras zivis: paltusu, skumbriju, siļķi, bet zivju eļļu lietot kapsulās.

Lai izlasītu citas uztura viltības, šķiriet nākamo lapu!

Leave a Comment