Nu neticēsi kādas zāles esot izgudrojuši zinātnieki… Vai tiešām varam kļūt par ģēnijiem?

Modafinils ir pasaulē pirmais “gudrais medikaments”, tā apgalvo Hārvardas un Oksfordas universitāšu zinātnieki, pēc plaša pētījuma veikšanas.

Zinātnieki secinājuši, ka pie noteiktiem apstākļiem, jaunā medikamenta iedarbība ir apbrīnojama…

Viņi secināja, ja medikamentu, ko parasti izraksta narkolepsijas pacientiem, lieto veseli cilvēki, tas uzlabo viņu spējas risināt dažādas problēmas, kā arī palīdz atrast un izmantot daudz radošāku pieeju. Vai patiešām ir izgudrotas “gudrās tabletes”?

Apzinoties, ka pieejamās informācijas daudzums par šī medikamenta ilgstošu lietošanu ir diezgan ierobežots, pētījuma veicēji apgalvo, ka šis medikaments ir drošs lietošanai īstermiņā, ar relatīvi nelieliem iespējamiem blakusefektiem.

Modafinila lietošana Apvienotās Karalistes un ASV universitātēs arvien pieaug. Apvienotajā Karalistē šis medikaments tiek izrakstīts kā Provigils un tas tika licencēts 2002. gadā, kā līdzeklis narkolepsijas ārstēšanai, narkolepsija ir smadzeņu darbības traucējums, kas var likt pēkšņi iemigt pat tam nepiemērotos brīžos vai izjust hronisku nogurumu un/vai miegainību.

Modafinilu bieži vien iegādājās internetā viegli atrodamās mājas lapās, bez jebkādas, ārsta izrakstītas receptes. Modafinils ir zināms kā gudrais medikaments, it īpaši, ja tu vēlies to izmantot, lai paaugstinātu koncentrēšanās spējas eksāmena laikā. Dabas žurnāla lasītāju aptauja atklāja, ka viens no pieciem lasītājiem ir lietojis medikamentus, lai uzlabotu koncentrēšanās spējas, kā arī 44% no tiem atzinuši, ka lietojuši modafinilu. Tomēr, par spīti šī medikamenta popularitātei, tā lietotāji neapzinās iespējamos blakusefektus, ko tas var izraisīt veselos cilvēkos, bez miega traucējumiem.

Jauni modafinila pētījumi apgalvo, ka šis medikaments pozitīvi ietekmē veselus cilvēkus, tai skaitā, palielina koncentrēšanās spējas, uzlabo mācīšanos un atmiņu, kā arī paaugstina spēju risināt dažādas problēmas. Viens no veiktajiem pētījumiem pat pierādīja, ka modafinils padarīja uzdevumus šķietami interesantākus. Jo ilgāks un sarežģītāks bija uzdevums, jo vairāk kognitīvā labuma.

Pētījums parāda, ka negatīvie efekti, piemēram, cilvēki kas jau paši par sevi ir radoši, juta, ka viņu radošuma līmenis nedaudz krītas, eksperti atklāj, ka šis medikaments var nelielā mērā ietekmēt garastāvokļa maiņu, izraisīt sliktu dūšu, galvassāpes un bailes, tomēr, pēdējās īpašības novērotas cilvēkiem, kuri lietojuši placebo nevis īsto medikamentu.

Citi gudrie medikamenti, piemēram Ritalīns, kas tiek izrakstīts Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroma gadījumos, izraisa daudzus negatīvus blakusefektus. Modafinils, šķiet, ir pirmais gudrais medikaments, kas saprāta robežās ir drošs veseliem cilvēkiem.

Lai arī modafinils ir atkarību izraisošs, tā ilgstošas lietošanas sekas vēl nav izpētītas.Zinātniekiem būtu ļoti grūti iegūt ētisku atļauju, lai veiktu pētījumu par zāļu izraisītajiem blakus efektiem, ja tās lieto ilgtermiņā.

Pēteris Morgans, Jeilas medicīnas skolas pārstāvis, apgalvo, ka ir iegūti būtiski pierādījumi par citiem kognitīvajiem pastiprinātājiem, tādiem kā, kofeīns vai nikotīns, no to izmantošanas mēs iegūstam labumu tikai tad, ja šīs vielas lietojam īstermiņā. Ilgtermiņā lietojot šīs pašas vielas, tās nomāc kognitīvo uztveri, gluži tas pats attiecas uz modafinila lietošanu.

Modafinila ietekme uz smadzenēm ir ļoti sarežģīta un tā vēl nav izpētīta. Viena no daudzsološākajām teorijām ir tāda, ka šīs zāles palielina asins pieplūšanu atsevišķām smadzeņu daļām, kas atbild par uzmanību un mācīšanos. Ļoti iespējams, ka medikaments arī paaugstina smadzeņu aktivitāti daļās, kas darbojas kā “vadītāji”, kas darbina tādas spējas kā atmiņa, prātošana un problēmu risināšana.

“Modafinils ir pirmais īstais gudra medikamenta piemērs, kas var palīdzēt sagatavoties eksāmeniem,” apgalvo Gajs Gudvins, Eiropas Neiropsihofarmakoloģijas koledžas prezidents. “Iepriekšējā ētiskajā diskusijā par šādiem līdzekļiem, tika uzskatīts, ka medikamentiem ir ekstravaganti blakusefekti, pat pirms jebkādu pētījumu veikšanas. Ja šie pētījumi ir precīzi, tad ētiskās debates atsāksies: kā klasificēt, attaisnot vai nosodīt medikamentu, kas uzlabo cilvēka spējas, bez negatīvu blakusefektu rašanās?”

Gudvins apgalvo, ka medikaments tiek apstiprināts slimību ārstēšanai tikai tad, ja tas ir efektīvs un drošs. Modafinila ražotāji nepaplašinās licenci, lai izpētītu dopingu, kā arī, ja viņi to darītu, šai lietai nav nekāda precedenta.

“Tas mūs atstātu neiezīmētā teritorijā. Ja modafinils ir pieprasīts un cilvēki ir gatavi par to maksāt, tiks izveidots nelegālais tirgus. Vai tas kļūs par politiskas darbības mērķi, atkarīgs no tā vai notiks publiskas apspriešanās par tālāko rīcību.”

Anna-Katrīna Brema, kas ir grāmatas “Ruaidrīda kaujas diena” līdzautore, uzskata, ka ir pienācis īstais brīdis šādām debatēm. “Pirmo reizi mums ir medikaments, kas neizraisa nopietnus blakusefektus, tāds, no kura lietošanas cilvēks tikai gūst labumu, nekas tāds agrāk nav redzēts.”

“Mēs neapgalvojam, ka visiem tagad ir jādodas pakaļ tam un jālieto šis medikaments,” Brema apgalvo. “To vēl joprojām nav atļauts lietot veseliem cilvēkiem – bet šobrīd ir īstais laiks, lai notiktu debates par to kā mūsu dzīvēs integrēt kognitīvos pastiprinātājus. Mums ir jāizprot medikamentu ētiskais pielietojums, kā arī debatēs jāiesaista zinātnieki, politiķi un sabiedrība.”

Leave a Comment