Notikums, kurā es gribu ar jums padalīties, notika pirms vairākiem gadiem.
Ar vecākiem mēs dzīvojām kopmītnēs. Viņiem nācās dienu un nakti strādāt, lai kaut kā pabarotu mani un manas abas māsas. Es vēl biju pārāk maza, lai strādātu, bet jau tad vēlējos vecākiem materiāli palīdzēt. Reiz, nākot no skolas mājup, es atradu 500 rubļus.
Tajos laikos tā bija visai pieklājīga naudas summa. Kad es gāju mājās, manai laimei nebija gala. Es ātri vien skrēju mājās, bet aizķēros aiz asfalta un salauzu sev roku. Faktiski visa mana atrastā nauda izgāja manai ārstēšanai un rehabilitācijai. Bet es nebēdājos un patiesi ticēju, ka vēl varēšu nest kādu labumu ģimenes budžetā.
Kolīdz pienāca vasaras brīvlaiks, es atradu sev nelielu darbiņu. Trīs mēneši aizlidoja ļoti ātri, bet es tomēr varēju nopelnīt nedaudz naudas, un es to atdevu vecākiem. Rudens arī pagāja nemanto, un jau aiz loga bija decembris. Un tad ar mani notika dežavū sajūta.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā