Ebiju Farko ir grūti nosaukt par laimīgu meiteni. Lai vai kā, laba veselība laimei viņai tiešām trūkst. Leikēmiju meitenītei diagnosticēja jau 4 gadu vecumā, kas pārvērta viņas dzīvi par veselu virkni visdažādāko slimību pārciešanu. Jau 4 gadu vecumā, pēc ārstu uzskatiem, meitenītes izredzes izdzīvot bija 1 pret 5.
Saprotams, ka tas bija briesmīgs sitiens metienītes vecākiem. Turpmākie 6 gadi pārvērtās nemitīgā cīņā par meitenītes dzīvību. Šajā laikā Ebija jau paguva iepazīties ar:
staru terapiju;
ķīmijas terapiju;
kaulu smadzeņu transplantāciju.
Bezizejas dēļ Ebija lietoja pat tādus medikamentus, kas vēl tikai atradās eksperimentālā stadijā. Galu galā ārstēšana tika pārtraukta, taču laime ilga ļoti īsu laiku – vien neilgu gadu. Šajā laikā meitenīte dzīvoja normālu amerikāņu bērna dzīvi, turklāt iemanījās pat atrast laiku futbola spēlēšanai. Taču vēzis atgriezās, turklāt vēl briesmīgākā formā nekā iepriekš.
Jebkuras kustības radīja meitenītei briesmīgas sāpes, tādēļ viņa teju vispār pārstāja kustēties. Viņai atkal tika pārstādītas kaulu smadzenes, taču šoreiz organisms tās atgrūda un pavisam drīz atteicās arī nieres. Tad ārsti pateica, ka bez dialīzes viņa labākajā gadījumā nodzīvos vien pāris dienas.
[…] Meitenītes ģimene jau bija zaudējusi cerību…Taču pēkšņi mazā piecēlās un pateica ko tā… […]