Lai justos labi, ir jākustas! Kāpēc bieži to aizmirstam?


Dzīvība ir kustībā. Bez dziļās filozofiskās jēgas šajos vārdos ir arī pavisam vienkāršā patiesība: kustības, veselība, aktivitāte jebkurā vecumā – tie visi ir sinonīmi jēdzienam “pilnvērtīga dzīve”.

Ir ļoti skumji, ja veselība un aktīvs dzīvesveids ir ierobežots kopš dzimšanas vai kāda nelaimes gadījuma rezultātā. Taču divkārt skumjāk, ja dzīvot uz pilnu klapi traucē slinkums un nevērība pašam pret savu veselību.

Jaunībā grūti pat iedomāties, ka kaut kādi izspiedušies kauliņi varētu traucēt iziet no mājas. Taču līdz ar gadiem palielinās ne tikai problēmas ar kājām, bet mainās arī cilvēka attieksme pret sāpēm. Viss, ar ko viegli samierināties jaunībā, pēc 30 gadiem jau liek nopietnāk padomāt.

Dienas laikā kājām nākas izturēt milzīgu slodzi, un ne vienmēr tā saistīta ar nostaigātajiem kilometriem vai aiz letes nostāvētajām stundām. Pat ja darbadiena pagājusi pie rakstāmgalda, kāju veselība pasliktinās asinsrites izmaiņu dēļ. Savas problēmas ir arī profesionāliem sportistiem, autovadītājiem, baletdejotājiem, savas – tā sauktajai diabētiskajai pēdai.

Kāpēc mēs tik daudz uzmanības veltām sejas ādai un matiem, bet praktiski nepievēršam nekādu uzmanību dienas gaitā nogurušajām kājām?

Ar pliku galvvidu un dziļākām krunciņām no mājas iziet spēsim, bet ar sāpošām kājām – diez vai. Protams, kardināli izlabot deformējušos pirkstus vai izspiedušās vēnas saviem spēkiem nav iespējams, to var izdarīt tikai speciālists, taču pasargāt sevi no sāpēm, radīt arī kājām ērtus apstākļus var katrs.

Kustība ir ļoti spēcīgs līdzeklis cīņā gan ar daudzām slimībām, gan pāragru novecošanos, tāpēc kustība ir pats labākais terapeits. Biežāk jāiziet laukā no mājas, vairāk jāstaigā kājām, īpaši – fiziski novārgušiem cilvēkiem. Staigājot jāseko stājai – lai nebūtu uzkumpusi mugura.

Soļus nevajag šļūkāt, pēda jāliek uz papēža, pēc tam pārnesot svaru uz pirkstgaliem. Un nevajag jau pirms laika sev iestāstīt: “Es esmu par vecu, es to nevaru!” Ar neatlaidību, kontrolējot savu ķermeni, stiprinot muskuļus un neļaujot tiem nīkt bezdarbībā, pienāks brīdis, kad viss izdosies.

Un kopā ar šo izdošanos vairosies arī mundrums un dzīvesprieks.

Leave a Comment