Ēdiens rada īslaicīgu labsajūtu, bet nerisina problēmas
Psihoterapeits skaidro, ka, paaugstināta satraukuma laikā, ikvienam cilvēkam var būt vēlme sev “palīdzēt” tieši ar ēdienu. Turklāt šajos periodos cilvēki mēdz izvēlēties ogļhidrātiem un taukiem bagātus ēdienus. “Šāds ēdiens stimulē serotonīna izdali un uz mirkli satrauktās emocijas “salabo atpakaļ”. Cilvēks jūtas labi, taču labsajūta ir īslaicīga. Ēdiens nemazina radušās problēmas, tas tikai ļauj uz kādu brīdi sajuties labi,” tā J. Vītiņš. “Nereti labsajūtas mirkļa izbeigšanās stimulē vēlmi atkal uzēst, jo prāts saka – kad tu biji paēdis, tu juties labi.”
Kā uzsver psihoterapeits, galvenais ir sevi nenosodīt, bet gan nepalaist garām to mirkli, kad ēšanas process ir izgājis ārpus kontroles. “Signāls, ka ēdam par daudz, ir svara palielināšanās. Tas ir objektīvs rādītājs, pēc kura tiešām varam pateikt, ka mūsu spēja kontrolēt apēstā daudzumu ir zaudēta. Un tad ir jāpieņem lēmums – vai es pats varu tikt galā ar problēmu, vai tomēr jāvēršas pie speciālista” skaidro J. Vītiņš.
Necīnīties ar savu ķermeni, bet atrast saskaņu ar to
Psihoterapijas speciālisti iesaka ikvienam, kurš pamanījis šādu ēšanas tendenci sevī, neuzsākt cīņu ar to. Kā uzvarēt sevi – tas nav pareizais jautājums, daudz precīzāk ir jautāt – kā man veidot saskaņu ar to ķermeni, kāds man ir? To iespējams izdarīt, ievērojot piecus vienkāršus soļus: ēst tikai tad, kad esi izsalcis; ēst to ēdienu, pēc kā ir izsalcis ķermenis; atrast, kāpēc tu ēd tad, kad tu neesi izsalcis; izgaršot katru kumosu un pārtraukt ēst tai brīdī, kad ir sāta sajūta. “Galvenais – sadzirdēt to, ko vēlas tavs ķermenis, nevis klausīties apkārt ap mums nemitīgi esošajā mediju troksnī,” saka J. Vītiņš.
Psihoterapeita teiktajam piekrīt farmaceite, “Mana Aptieka” Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, norādot, ka viens no svarīgākajiem noteikumiem ēšanas laikā ir “nesteigties un ēst lēnām, izgaršojot ēdienu”. “Sāta sajūta nerodas uzreiz. Ir jāpaiet laikam, līdz smadzenes saņem signālu “pietiek”. Tādēļ, pirms stiep roku pēc vēl vienas porcijas, uzgaidi brīdi, iespējams, ātri vien sapratīsi, ka papildus porciju nemaz nevajag,” tā A. Ritene.
“Regulāra pārēšanās ar laiku rada risku fiziskajai veselībai, īpaši jau jauniešiem, kuru organisms vēl tikai attīstās. Liekais svars vai arī otra galējība – pārāk mazs svars – var ietekmēt hormonu līdzsvaru un rada risku nākotnē saskarties ar nopietnām veselības problēmām,” teic A. Ritene. “Vecāki var palīdzēt saviem bērniem jau no mazotnes mācot ēst veselīgu un sabalansētu pārtiku, izvēlēties slāpju veldzēšanai nevis saldu limonādi, bet ūdeni, neēst nevajadzīgi kārumus, bet, ja tomēr gribas – izvēlēties mazu porciju vai veselīgu našķi. Bērnībā radušies ieradumi ļoti palīdzēs turpmākajā dzīvē izvairīties no ēšanas traucējumiem,” saka farmaceite.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.