Mans onkulis pavisam nesen man vaicāja, kādēļ es neprecos?
Es viņam atbildēju: “Kad stabili nostāšos uz savām kājām, kad man būs māja, labi ienākumi utt., tad arī apprecēšos!” turklāt es to pateicu pašpārliecināti un lepni.
Taču, nemaz nevilcinoties, viņš man atbildēja:”Muļķis! Apprecies tagad, kamēr tev praktiski nekā nav! Visu pārējo jūs iegūsiet kopā. Toties tu būsi pārliecināts, ka viņa apprecēja tevi tieši “TEVIS” dēļ, nevis tava materiālā stāvokļa ietekmē. Bet, ja apprecēsies, vadoties stingri pēc sava plāna, tad pēc tam pajautā sev: “Kura sieviete gan tevi neprecētu? Jebkura! Turklāt tad tu vairs nevarēsi atšķirt, kura ir tā, kas tevi mīlēs no sirds un pa īstam.”
Bet, kad pazudīs tava nauda un viss, kas tev ir, vai varēsi būt pārliecināts, ka viņa nepazudīs kopā ar materiālajām vērtībām? Nepiedāvā savu naudu apmaiņā pret viņu skaistumu. Skaistums ir zūdošs, nauda aiziet un atnāk, bet mīlestība paliek, ja to tiešām novērtē.”
Es aizdomājos…