Kā palīdzēt draugam, kurš domā par pašnāvību? Nepaliec vienaldzīgs!

Ko darīt, ja ir aizdomas par to, ka jums tuvam cilvēkam ir pašnāvnieciski nodomi?

  • Neuzskati, ka situācija pati no sevis atrisināsies!
  • Nepamet cilvēku vienu pašu, esi ar viņu līdzās kad vien vari.
  • Neturi to noslēpumā – parunā ar citiem cilvēkiem vai ar speciālistiem tu, nevis liec to darīt draugam!
  • Nedomā, ka nekas nenotiks, jo tā pasaulē tiek zaudēti tūkstošiem cilvēku…
  • Nediskutē vai nemoralizē šo cilvēku par viņa uzskatiem – jūs varat panākt, ka šādi cilvēks spers izšķirošo soli savu ieceru realizēšanā.

Esi gatavs ieklausīties. Viena no svarīgākām lietām, ja cilvēkam ir radušās pašnāvnieciskas domas, ir tas, ka kāds gatavs viņu uzklausīt un tiešām sadzirdēt to, kas viņam sakāms. Pat ja ir nepieciešama profesionāla palīdzība, draugs ātrāk būs gatavs to meklēt, ja tu būsi pirmais cilvēks, kas viņu uzklausīs.

Izsaki savas bažas. Parādi iniciatīvu, izjautā, kas tev tuvo cilvēku satrauc, un mēģini pārvarēt viņa nevēlēšanos runāt. Protams, vienmēr dari visu ar mēru un nespied šim cilvēkam virsū ne savu viedokli, ne uzskatus par to, kas ir vai nav pareizs/nepareizs.

Uztver visu nopietni. Par zemu nenovērtē to, ko saka otrs cilvēks. Neuzskati, ka situācija pati no sevis atrisināsies. 75% no tiem, kuri izdarījuši pašnāvību, iepriekš ir uzrādījuši kādas brīdinājuma pazīmes par saviem nodomiem draugiem vai ģimenes locekļiem. Jebkādas runas par pašnāvību jāuztver nopietni!

Jautā, vai cilvēkam ir padomā kāds noteikts plāns, kā izdarīt pašnāvību. Pajautā cik tālu viņš ir ticis ar sava plāna izstrādi, realizēšanu. Tā nav taisnība, ka uzdotie jautājumi par pašnāvību mudinās cilvēku biežāk par to domāt vai to izdarīt, tie ļauj jums saprast, cik nopietni cilvēks attiecas pret pašnāvības veikšanu, turklāt tas ļaus jums jau laikus saprast, cik nopietna ir radusies situācija.

Dari zināmu to, ka tu rūpējies par viņu. Pārliecini, ka viņš/viņa nav viens. Paskaidro, ka pat tādas smagas domas, izjūtas par pašnāvību dažreiz var gadīties. Problēmas var risināt. No depresijas var atveseļoties, bet pašnāvība ir neatgriezeniska. Esi līdzās tad, kad cilvēkam tas ir visvairāk nepieciešams!

Iedrošini meklēt profesionālu palīdzību. Tev tuvs cilvēks tev uzticēsies. Iedrošini viņu vērsties pēc profesionālas palīdzības, mudini, ka vari nākt viņam līdzi, ja tas uzlabos situāciju. Viņš būs atsaucīgāks meklēt palīdzību, ja tu sniegsi viņam atbalstu un iesi kopā ar viņu pie konsultanta.

Ja kādu iemeslu dēļ tu pats nejūties labi un nespēj rīkoties, tad par savām raizēm aprunājies ar kādu atbildīgāku cilvēku (piemēram, vecākiem, konsultantiem, pasniedzējiem, nodaļas darbiniekiem), lai arī tavs draugs par to  dusmotos. Labāk, lai draugs dusmojas, nevis tu viņu pazaudē.

Ir lietderīgi zināt, ka:

  • lielākai daļai depresīvo cilvēku nav pašnāvības domas, bet lielākai daļai pašnāvnieku ir depresija;
  • smaga depresija ne vienmēr novērojama kā acīmredzama nomāktība. Bieži tā izpaužas kā aizkaitināmība, prieka zudums vai izvairīšanās no aktivitātēm, kas sniedz prieku;
  • dažreiz cilvēki, kuri domā par pašnāvību, runā tā, it kā viņi taisītos kaut kur tālu aizceļot vai doties pavisam prom.

NEATSTĀJ DRAUGU NELAIMĒ!

Leave a Comment