Tātad pirmā dienas ritma stunda ir aptuveni no pulksten 6.45 līdz 7.53. Līdzīgi, pieskaitot maģiskās stundas garumu, var aprēķināt arī otro, trešo un pārējās dienas stundas līdz pat divpadsmitajai.
Analoģiski “maģiskās stundas” garumu aprēķina arī naktij. To skaitīšanu sāk no saules rieta konkrētajā dienā.
Gan dienā, gan naktī produktīvas un veiksmīgas ir pirmā, trešā, piektā, sestā, devītā un desmitā bioloģisko ritmu stunda, bet neveiksmīgas un smagas – otrā, ceturtā, astotā un divpadsmitā stunda. Neitrālas ir septītā un vienpadsmitā stunda.
Tas nozīme, ja modinātājs zvana sliktajā stundā, cilvēks piecelsies, kā saka, ar nepareizo kāju.
Vai arī, ja, plānojot darbus, viss to smagums iekritīs neproduktīvajā laikā, darītājs ātri nogurs, būs nīgrs, izdarīs daudz aplamību, un vispār – diena būs sabojāta. Bet, ja sliktajā stundā aizmieg, visi dienas satraukumi pārvērtīsies smagos sapņos vai murgos, un cilvēks pamodīsies salauzts, gluži kā pēc smaga darba.
Toties produktīvajās stundās darbs iet no rokas, nav noguruma, un arī veiksme uzsmaida daudz biežāk. Pat ja cilvēks aizgājis gulēt ļoti vēlu, taču labajā stundā, atpūta būs pilnvērtīga.
Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar bezmiegu. Protams, apnicīgi ir katru dienu veikt jaunus “maģiskās stundas” aprēķinus, taču atbildīgās dienās vai īpašas nepieciešamības gadījumā to vēlams izdarīt.
Protams, daudziem radīsies likumsakarīgs jautājums – ja jau veiksmes un neveiksmes stundas visiem cilvēkiem ir vienā un tajā pašā laikā, kāpēc katram dienas gaita tik ļoti atšķiras? Tāpēc, ka daudzi jau no paša rīta šo gudro ritmu izsit no ierindas, jo modinātājs regulāri zvana nelabvēlīgajā laikā. Cilvēks ceļas ar piespiešanos, ir miegains, drūms, bet, kad pienāk veiksmes stunda, tai vairs nav atlicis spēka. Toties ir cilvēki, kurus it kā vada autopilots, – viņi intuitīvi jūt gan dienas, gan nakts labvēlīgās stundas.