Arī dienu saplānot jāiemācās tā, lai tā sakristu ar bioritmiem, pēc kuriem dzīvo organisms. Racionāli sadalīt savu dienu atbilstīgi bioritmiem palīdz tāda zinātne kā kosmobioloģija.
Kā zināms, visi cilvēki galvenokārt iedalās divās grupās – tā sauktajos cīruļos (agri ceļas un agri iet gulēt) un pūcēs (ilgi guļ, toties var strādāt naktī). Taču produktīvo un neproduktīvo laiku gan no rīta, gan vakarā, daba visiem dāvājusi līdzīgi.
Galvenais – laikus pamosties un laikus aizmigt. Pareizajā brīdī pamodusies pūce būs mundra pat agrā rīta stundā, bet cīrulis spēs ražīgi strādāt arī pavēlāk vakarā, tikai jāzina, kad tieši ķerties pie darba.
Kosmobioloģija gan dienu (no saullēkta līdz rietam), gan nakti sadala 12 tā sauktajās maģiskajās stundās. Turklāt šīs stundas ir stiepjamas – vasarā dienas stunda ir garāka, bet ziemā – īsāka.
Bet naktī viss ir otrādi. Izskaitļot “maģiskās stundas” ir viegli. Jāpaņem parastais dienu noplēšamais kalendārs un jāpaskatās, cikos saule lec un cikos riet. Piemēram, ja saule konkrētajā datumā lec pulksten 6 un 45 minūtēs, bet riet pulksten 20 un 19 minūtēs, dienas garums ir 13 stundas un 34 minūtes. Tagad šis dienas ilgums jāizdala ar 12. Lai to būtu vienkāršāk izdarīt, stundas vēlams pārvērst minūtēs – iznāk 780 minūtes, kurām jāpieskaita atlikušās 34 minūtes.
Rezultātā tiek iegūtas 814 minūtes. Izdalot ar 12 iznāk, ka viena “maģiskā stunda” ir aptuveni 68 minūtes jeb 1 stunda un 8 minūtes.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!