Zināšanas nav vienīgais, ko skolēni un viņu vecāki mūsdienās sagaida no skolas. Svarīgi ir mācību saturu un zināšanas vairāk sasaistīt ar reālo dzīvi, mācību pieejā – pēc iespējas sniegt atbalstu katram skolēnam, veidot cieņpilnas attiecības starp skolotāju un skolēnu un labvēlīgu sociāli emocionālo vidi skolā. Vecāki kopumā ir apmierināti ar izglītības kvalitāti, taču vienlaikus viņu izpratne par savu lomu un gatavība iesaistīties bērnu mācīšanās atbalstā ir ļoti atšķirīga.
Šie ir tikai daži no secinājumiem skolēnu un vecāku aptaujā par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā, ko 2018. gada otrajā pusē veica Skola2030, lai šos viedokļus izmantotu kā vienu no informācijas avotiem, pilnveidojot mācību saturu. Savas attieksmes, uzskatus un pārliecību aptaujā izteica 737 vecāki, kuru bērni mācās vairāk nekā 300 Latvijas skolās (1.-12. klasē), un 3304 skolēni no 327 Latvijas skolu pamatskolas (7.-9. kl., 64,2 %) un vidusskolas (10.-12. kl., 35,8 %) klašu grupām.
Aptaujā iegūtie viedokļi apliecina, ka “skolēniem, pabeidzot skolu, būs vajadzīgas ne tikai deklaratīvas zināšanas, bet kā dzīvot dzīvi”, – ar aptaujas secinājumiem iepazīstināja Edmunds Vanags, Skola2030 vecākais eksperts, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas lektors, Mag. Psych., un Skola2030 mācību satura vadītāja Zane Oliņa, Ph.D., stāstot, kā aptaujas dati izmantoti, pilnveidojot mācību saturu un pieejas.
Secinājumi
Izglītības mērķis un saturs
1. Zināšanas vairs nav vienīgais, ko skolēni un viņu vecāki sagaida no skolas.
2. Nav nevajadzīgu mācību priekšmetu – jāmaina uzsvari mērķos un pieejā. Atbilstoši bērna interesēm jānodrošina apgūstamā satura “dziļums” un detalizācija.
Jautāti, kas palīdzētu uzlabot mācības, vecāki uzsver – skolā būtu arī jāmāca, kā zināšanas saistās ar dzīvi, un līdztekus vispārīgām prasmēm vairāk būtu jāapgūst ikdienas jeb sadzīves prasmes. Vecāki nosauc kritisko domāšanu, problēmu risināšanas spējas, loģisko domāšanu, kā arī lasīt, rakstīt un rēķinātpratību. Savukārt ar ikdienas jeb sadzīves prasmēm vecāki saprot spēju plānot, sadarboties kā ar vienaudžiem, tā arī ar pieaugušajiem, spēju veidot attiecības ar citiem, māku risināt konfliktus. Vecāki uzskata, ka ne mazāk svarīgas prasmes, kas būtu jāapgūst bērniem, ir pašregulācijas prasmes, ar to saprotot spēju vadīt savas emocijas, domāt par izaugsmi un vadīt uzvedību.
Skolēni līdzīgi vecākiem savās atbildēs norāda, ka vēlētos saprast, kā skolā iemācītās lietas saistītas ar dzīvi un palīdzēs viņiem nākamajā profesijā un ikdienā. Skolēni uzsver, ka skolā vēlas mācīties dzīvot pieaugušo dzīvi un to, kas tiem noderēs viņu nākotnē, nevis to, kas pieaugušajiem noderējis agrākos laikos. Ar to skolēni saprot, ka vēlas zināt un prast, kā plānot savu karjeru, kā plānot ienākumus un izdevumus, kā atbildīgi aizņemties, kā vadīt mājsaimniecību un veidot ģimeni, kā samaksāt rēķinus un kā uzvesties darba intervijā. Skolēni ar vispārīgām prasmēm saprot spēju pareizi un efektīvi domāt, spēju saprasties ar citiem cilvēkiem un veidot atbildīgas attiecības. Līdztekus vecāku nosauktajām tēmām skolēni min, ka tiem nepieciešamas zināšanas un prasmes par personīgo veselību – gan par pareizām fiziskām aktivitātēm, gan par rūpēm par higiēnu, gan pareizu uzturu, gan par to, pie kāda ārsta vērsties problēmu gadījumā. Skolēni min, ka vēlas skolā iemācīties saprast sevi, saprast citus un mācīties, kā audzināt bērnus. Skolēni biežāk nekā vecāki savās atbildēs norāda, ka vēlas mācīties skolā modernas zināšanas par informācijas tehnoloģijām un prasmes, kā tās lietot atbildīgi.
Z. Oliņa uzsvēra, ka aptaujā redzamais sakrīt ar jauno mācību satura piedāvājumu. Izglītības mērķi tajā ir paplašināti, un līdztekus zināšanām skolā ir paredzēts apgūt arī vispārīgās prasmes jeb caurvijas, izkopt vērtībās balstītus ieradumus, prasmi zināšanas lietot kompleksās situācijās. Ar uzsvaru uz kopsakarībām un starpdisciplinaritāti mazināts satura apjoms un sadrumstalotība. No konkrētiem ierosinājumiem vērā Ir ņemts ieteikums sociālās zinības mācīt integrēti, un ir būtiski mainīts mācību priekšmets “Mājturība un tehnoloģijas”, kuru vietā nāks “Dizains un tehnoloģijas” ar citu mācīšanās mērķi un saturu, kurā skolēns piedzīvo lietu tapšanas procesu.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!