Izsalkums: īstais un psiholoģiskais. Kā tos atšķirt?

Kā atšķirt īstu izsalkumu no psiholoģiskā?
To var noskaidrot, izzinot, kā organisms reaģē, kad jūtas patiesi izsalcis. Var pamēģināt šādu metodi: izlaiž ēdienreizi un vēro, kā organisms reaģē nākamās vai divu stundu laikā. Uzmanība jāpievērš dažādiem simptomiem, ne tikai vēdera rūkšanai.

Iespējams, būs arī tukšuma sajūta vēderā. Dažiem cilvēkiem sāk sāpēt galva vai parādās nelabums. Pārzinot izsalkuma simptomus, ir jau daudz vieglāk nošķirt fizioloģisko izsalkumu no psiholoģiskā. Jūtot izsalkumu un domājot, ka tas ir psiholoģisko iemeslu dēļ, var apēst kaut ko, kas satur maz kaloriju, piemēram, ābolu vai burkānu, un pašsajūta normalizēsies.

Ir cilvēki, kas sūdzas, ja viņi pat paēd brokastis, tik un tā nevar vien sagaidīt pusdienas. Vainojamas nav brokastis, bet gan apēstie produkti. Ja brokastīs ēd ogļhidrātus, kas viegli uzsūcas, asinīs strauji paaugstinās glikozes līmenis, bet tikpat strauji arī krītas, radot trauksmi organismā, ka tūlīt aptrūksies enerģijas krājumi. Tāpēc brokastīs ieteicams ēst auzu biezputru, pilngraudu maizi – produktus, kas ilgāk saglabā sāta sajūtu.

Svarīgi arī, cik daudz brokastīs ēd. Ja apēd tikai vienu cepumu ar ievārījumu, tās nav brokastis, bet našķis. Cilvēks, kura ķermeņa masa ir ap 70 kilogramu, nevar sagaidīt pusdienas ar vienu brokastīs apēstu smalkmaizīti vēderā. Brokastīs vajadzētu uzņemt 400–500 kilokaloriju.

Kāpēc izsalkušais ir noguris un kaprīzs?
Glikoze (un skābeklis) ir smadzeņu enerģijas avots. Glikozes trūkums ietekmē arī smadzeņu darbību. Tāpēc, kad cilvēks ir izsalcis, mainās arī viņa noskaņojums un mazinās koncentrēšanās spējas. Glikozes līmeņa pazemināšanās asinīs izraisa stresa hormona kortizola līmeņa celšanos, bet kortizola līmenis asinīs ir tieši proporcionāls tam, cik viegli cilvēku var aizkaitināt.

Interesanti, ka ne visi izsalkušie kļūst īgni. Kāpēc tā, to pagaidām mediķi nespēj izskaidrot. Ne mazāk interesanti ir arī tas, ka dažiem izsalkums izraisa enerģijas pieplūdumu. Iespējams, tādā veidā daba rūpējas par to, lai cilvēks saglabātu spēju mobilizēties un iegūt medījumu.

Vai, ēdot lēnām, tiek uzņemts mazāk kaloriju?
Gausie ēdēji uzņem mazāk kaloriju. Hormoni un citi iekšējie signāli, kas tiek sūtīti no kuņģa, zarnām un aknām, ziņo, ka cilvēks vairs nav izsalcis. Smadzenēs signāls nonāk pēc 20 minūtēm. Aprijot ēdienu, iespēja raidīt signālus organismam tiek liegta, tāpēc, ātri ēdot, tiek uzņemts vairāk kaloriju, jo sāta sajūta neatkarīgi no ēšanas ātruma iestājas 20 minūšu laikā.

Ēdot nesteidzīgi, organisms pagūst tikt līdzi manipulācijām ar nazi un dakšiņu. Vēloties notievēt, ieteicams ne tikai ēst nesteidzīgi, bet maltītes laikā arī izslēgt televizoru, atlikt malā laikrakstu vai žurnālu un nodoties vienīgi ēšanas baudai. Iemācoties pazīt izsalkuma un sāta signālus, būs daudz vieglāk izvairīties no pārēšanās.

Kāpēc vienam apetīte pēc slodzes mazinās, citam – pieaug?
Atšķirība var slēpties ēšanas paradumos vai slodzē. Intensīvs treniņš var nomākt izsalkumu uz stundu vai divām, jo asinis tiek aizvadītas no gremošanas trakta uz muskuļiem. Bet tā tas nenotiek jebkuras fiziskas piepūles gadījumā. Iespējams, tas jau skan apnicīgi, taču ļoti svarīgi ēst noteiktā laikā. Ja pēc darba ieplānots treniņš, bet kopš pusdienām nekas nav ēsts, pirms nodarbībām ieteicams apēst kādu augli vai šokolādīti, tad pēc treniņa nebūs bada sajūtas.

Vai, daudz ēdot, kuņģis var izplesties?
Jā, var, taču ne jau pēc vienreizējas pārēšanās. Toties, ja vairāk, nekā nepieciešams, ēd nedēļām ilgi, kuņģa sieniņas izstiepjas. Un tas savukārt var likt ēst vairāk, pretējā gadījumā rodas tukšuma sajūta. Laimīgā kārtā šis process ir atgriezenisks – vairākas nedēļas mērķtiecīgi samazinot maltītes apjomu, kuņģis atkal saraujas, un, kā agrāk, lai sajustu sātu, pietiks ar mazāku ēdiena apjomu.

Daudzas sievietes noteikti ievērojušas, ka pirms kritiskajām dienām viņām ēstgriba palielinās. Arī tas ir izskaidrojams. Izsalkuma vaininieks ir progesterons – hormons, kura līmenis asinīs paaugstinās pirms menstruācijas un kas palīdz sadedzināt taukus. Šā iemesla dēļ pirms kritiskajām dienām droši var ļauties ēšanas priekiem – ēst nedaudz vairāk nekā parasti, pretējā gadījumā organisms jutīs kaloriju deficītu un raidīs izsalkuma signālus.

Leave a Comment