Līdzo vedeklai piedzima bērniņš, viņa ar viņu tikai divus mēnešus paauklējās, bet pēc tam viss. Tad viņa paziņoja visiem, ka viņa ir nogurusi no tādas dzīves, no bērnu pamperiem un nemitīgas pieskatīšanas – viņa gribot atpūsties!
Dēlu es audzināju saprotošu un līdcietīgu, tādēļ viņš palūdza, lai es pāris dienas pieskatot mazbērnu, lai sievai būtu iespēja atpūsties. Es nevarēju atteikt, turklāt savu mazmeitiņu ļoti, ļoti mīlu.
Pa to laiku, kamēr es pieskatīju mazmeitiņu, mana vedekla staigāja pa SPA saloniem, skaistumkopšanas saloniem un frizētavām. Nekādus mājasdarbus viņa arī neveica, vienkārši devās gulēt. No rītiem viņa cēlās ap plkst. 11.00 un turpināja savu ierasto ceļu pa skaistumkopšanas saloniem. Meitu viņa nepieskatīja, māju nekārtoja, neko nedarīja – visu atstāja darīt man.
Mans dēls visu laiku skrēja pie mums abām, lai nevienu neapvainotu. Taču savu dēlu līdz galam es neizpratu, jo nevarēju pieņemt faktu, ka viņam ir vajadzīga sieva, kas katru dienu stundām pazūd “atpūšoties” un nemaz nerūpējoties par savu meitu.
Es kādu reizi pajautāju dēlam, vai viņa sieva šāda bija arī pirms kāzām? Taču problēma jau bija tajā, ka viņš nekad tā arī nebija redzējis savu sievu kā mājsamnieci, kas rūpētos par māju.
Laiku pa laikam pamanu to, cik ļoti dēlam sirds sažņaudzas par radušos situāciju, taču viņš tā arī neko sievai nesaka. Kādēļ? Man nav ne mazākās nojausmas.
Pat es jau sāku lēnām aizdomāties par to, kā nolikt vedeklu pie vietas tā, lai nesabojātu attiecības arī ar savu dēlu. Jo pretējā gadījumā sanāk tā, ka šī ir dēla izvēle, bet es viņu neatbalstu. Apzinos arī to, ka saruna ar vedeklu var novest pie vesela skandāla, jo viņa ļoti ātri aizsviļas. Vai jūs varētu man ieteikt, ko šādā situācijā darīt?
Viss ir pilnīgi normāli. Dēls izvēlējās modeli nevis pelēko peli. Mājsaimnieces jauniem nav vajadzīgas. Un visbeidzot nedzivojiet kopā. Katrai ģimenei nepieciešama sava māja