Bieži vīriešiem ir sajūta, ka ģimenes sadzīve un bērnu audzināšana nav viņu lauciņš, taču pēdējos gados pieaug pozitīvā tendence, ka tēvi arvien aktīvāk iesaistās savu bērnu dzīvē. Tas, kā atzīst nodibinājuma “Centrs Dardedze” speciālisti, ir nozīmīgs faktors vardarbības pret bērnu risku novēršanā.
Tēvs bērna dzīvē ir kā paraugs, ar savu piemēru, ar izturēšanos pret apkārtējiem, tēvs rāda piemēru un veido sava bērna uzvedības modeli. Pat tad, kad šķiet, ka bērns kādu iemeslu dēļ tēvu ignorē, viņš ir ļoti vērīgs pret to, kā vecāks reaģē noteiktās situācijās, kā un vai viņa vārdi saskan ar darbiem un vai viņš pats ievēro citiem, tai skaitā bērnam, izvirzītos noteikumus. Kā tētis pavada savu brīvo laiku, kādas ir viņa attiecības ar mammu, kā tētis iesaistās ģimenes notikumos – tas viss veido bērna izpratni par tēva lomu.
Nereti vīrieši atzīst, ka savu lomu un galveno pienākumu saskata ģimenes materiālajā nodrošināšanā un īsti nezina, kā izrādīt emocionālas rūpes, kā iesaistīties bērna audzināšanā un “ko tad īsti man kā tēvam ar to bērnu darīt?” Daudzi tēvi secina, ka viņiem trūkst iemaņu un zināšanu, lai būtu vairāk klātesoši savu bērnu ikdienā.
Sabiedrībā bez ievērības tiek atstāts fakts, ka ļoti būtiska ir tieši bērna un tēva kopīga rotaļāšanās. Daudzi psihologi norāda, ka bērniem, kuriem ir veselīga, priekpilna rotaļāšanās ar tēti pieredze, novērotas sekojošas iezīmes:
– viņi ir patstāvīgāki, neatkarīgāki un ar izteiktāku vēlmi izzināt pasauli;
– viņu paškontroles un pašdisciplīnas spējas ir labākas;
– viņiem ir augstāka pašapziņa un labāka emocionālā pašsajūta;
– viņi sasniedz labākus rādītājus mācībās;
– viņi labāk socializējas ar vienaudžiem un daudz mazāk iekuļas nepatikšanās;
– viņi iemācās sekot saprātīgiem noteikumiem.
Tādēļ iejūtīga, droša, bērna interesēm un noskaņojumam atbilstoša rotaļāšanās, kas kļūst par regulāru ieradumu, var būt labs veids, kā tētis izrāda rūpes, pieķeršanos un savu klātbūtni.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!