Novecošana un ar to saistītās slimības (piemēram, sirdskaites un vēzis) var būt saistītas ar oksidāciju, ko izraisa pārāk liels reaktīvo molekulu daudzums. Daudzām uztura sastāvdaļām mijiedarbojoties ar reaktīvajām molekulām, izpaužas antioksidantu īpašības.
Uzturā esošie antioksidanti ir ne tikai C, E vitamīni un beta karotīns, bet arī dažas minerālvielas, piemēram, selēns un varš (kas veido antioksidantu metālfermentus), kā arī citas augu sastāvdaļas, piemēram, flavonoīdi un polifenoli.
Veselību uzlabo uzturs, kas satur daudzus dažādus antioksidantus. Ierobežota antioksidantu uzņemšana var būt ieteicama slimības gadījumā, ja to efektivitāte nav pierādīta vai iespējama to nevēlama ietekme.
Vēlamāk regulāri ēst dažādus augu uzturlīdzekļus, nevis balstīties uz antioksidantus saturošu uztura bagātinātāju lietošanu.
Reaktīvās daļiņas
Organismā ir īpašas molekulas, ko sauc par reaktīvām skābekļa daļiņām (ROS) un reaktīvām slāpekļa daļiņām (RNS), kuras ir organisma aizsargsistēmas daļa un šūnu vielmaiņas, kurā tiek izmantots skābeklis, galaprodukts. Šīs reaktīvās daļiņas ir brīvie radikāļi vai īpašas molekulas, kas var būt oksidētāji vai pārvērsties brīvajos radikāļos.
Virkne faktoru var izraisīt organisma reaktīvo molekulu rašanos vairāk, nekā nepieciešams. Tie ir smēķēšana, alkohols, pārmērīga taukvielu lietošana uzturā, intensīva saules starojuma ietekme un pat pārāk liela fiziskā slodze. Antioksidanti ir vielas, kas mazina oksidēšanos un neitralizē reaktīvās molekulas.
Ja ROS un RNS skaita ziņā pārsniedz antioksidantu rezerves organismā, tās var izaktivēt fermentus, oksidēt lipīdus un bojāt ģenētisko materiālu (DNS). Šie procesi tiek saistīti ar organisma novecošanos un daudzām to izraisītām slimībām, sirdskaites un vēzi ieskaitot.
Lai lasītu rakstu tālāk un uzzinātu daudz šokējošu datu, šķiriet nākamo lapu!