Nereti pēc negausīgas maltītes nākas doties pie ārsta, jo aknu kolikas sagādā neciešamas sāpes.
Galvenie aknu koliku vaininieki ir trekns ēdiens, pārēšanās, asas garšvielas, alkohols. Tāpēc ārsti īpaši nebrīnās, ja pacientu skaits pēc svētkiem pieaug.
Arī negatīvās emocijas, stress, liela fiziskā slodze, darbs, kas tiek veikts saliektā pozā, un pat braukšana pa sliktu ceļu var izprovocēt kolikas. Sievietēm tās nereti sakrīt ar menstruāciju laiku vai parādās pēc dzemdībām.
Daudzi uzskata, ka aknu kolikas liecina par žultsakmeņiem. Tā arī ir. Visbiežāk tās izraisa akmeņi, kas traucē žults atteci. Asās sāpes sākas spēji, galvenokārt naktī.
Reizēm tās atstarojas labajā plecā un lāpstiņā, kaklā, no labās paribes puses izplatās pa visu vēderu. Sāpes var būt nepārtrauktas un lēkmjveida. Pēc lēkmēm reizēm mēdz būt vemšana, kas diemžēl nekādu atvieglojumu nesniedz. Slimnieks kļūst uzbudināts, bāls, nosvīst, nepārtraukti cenšas atrast ērtāku pozu.
Ko darīt, lai šīs nepatīkamās sajūtas nepiedzīvotu? Pirmkārt, labāk nepadoties kārdinājumam un atteikties no trekniem, asiem un vircotiem ēdieniem, ierobežot alkoholu. Vairāk ēst šķiedrvielām bagātus svaigus dārzeņus un augļus.
Ierobežojami arī tie produkti, kuros ir daudz holesterīna. Labāk izvēlēties zivis. Piemēram, Aļaskas iedzīvotāji, kuri uzturā galvenokārt lieto treknas zivis, praktiski nezina, kas ir žultsakmeņi un kādas mocības tie sagādā.
Otrkārt, zinot, ka gaidāms bagātīgs mielasts, jau iepriekš jāpagatavo speciāla tēja:
* sajauc pa tējkarotei ārstniecības kumelītes, asinszāli, māteri, deviņvīru spēku un mežrozīšu augļus, maisījumu aplej ar puslitru verdoša ūdens un brīdi nostādina. No rīta tukšā dūšā izdzer 2/3 glāzes un tikpat arī vakarā. Tējai jābūt istabas temperatūras.
Vispār jācenšas vairāk uzņemt šķidrumu – diennaktī 1,5–2 litrus. Ūdens šķīdina žulti. Jauni akmeņi neveidosies, bet esošie – nepalielināsies.
No žultsakmeņiem visbiežāk cieš tie, kam ir mazkustīgs dzīvesveids. Tāpēc vairāk jākustas: jāskrien, jābrauc ar divriteni, jāpeldas.
Kāpēc žultsakmeņi vispār rodas? Tāpēc, ka labi noregulētajā organisma apgādē ar žulti ir viena vāja vieta – kad žults uzkrājas žultspūslī, tā nogulsnējas. Sākotnēji veidojas sabiezējumi, pēc tam – akmeņi. Tie mēdz būt dažādi, bet galvenokārt tiem ir holesterīna izcelsme. Tādi akmeņi ir aptuveni 80–85% slimnieku.
Ir vairāki iemesli, kāpēc žults pārsātinās ar holesterīnu. Galvenais – liekais svars, pastiprināta to produktu lietošana, kuri satur holesterīnu (sviests, olas, trekna gaļa). Holesterīna akmeņi ir attīstīto valstu nelaime. Vietās, kur dominē veģetārais uzturs, ar holecistītu un žultsakmeņiem cilvēki sirgst reti.