4 nabadzības patiesie iemesli. Tev tas noteikti jāzina, lai izvairītos no trūkuma un nodrošinātu sev pārticīgu dzīvi

Mietpilsoniskums

Skolā man bija lieliska literatūras skolotāja, ar izcilu prāta asumu apveltīta sieviete. Viņa reiz izmeta frāzi, kuru atcerēšos visu mūžu. Kāds viņai jautāja, ko nozīmē mietpilsoniskums, un viņa atbildēja: “Mietpilsoniskums nozīmē dzert no vecas apdauzītas krūzes, ja aiz stikla stāv jauna.”

Lietainai dienai nauda tiek taupīta, baltai dienai bufetē glabājas jauna krūzīte, tikai baltā diena pienāk reti, bet visa dzīve ir piepildīta ar melnām dienām. Tiem, kas dzīvo nākotnes gaidās, baltā diena nekad nepienāk. Tas īpaši raksturīgs vecākās paaudzes ļaudīm, kas dzīvo pēc padomju telpā. Un tad es to sapratu: kauns ir būt ubagam; kauns būt netīram. Kauns, ka manā galvā ir sajukums, kas neizbēgami atspoguļojas gan mājoklī, gan bērnu mentalitātē.

Dzīve nākotnes gaidās noved pie posta.

Pelnrušķītes komplekss

Es pazīstu sievieti, kura vairāk nekā divdesmit gadu krāja naudu, lai nopirktu vasarnīcu. Viņa viena audzināja divas meitas. Atvases dzīvoja pusbadā, pārtika gandrīz tikai no putrām, bet vecākā no viņām man stāstīja, kā kaunējusies iziet pagalmā vecajās velveta biksēs ar aizlāpītiem ceļgaliem. Meitene auga, un līdz ar viņu auga arī bikses. Centimetru pēc centimetra tika atlaista iešūtā apakšmala. Tā nebija tik izbalējusi kā pārējais staras gabals, un tas nodeva šo nabadzības viltību.

Nav jāstāsta, ka sistēma valstī neļauj nopelnīt pietiekami. Es nepukojos par sistēmu, bet par pelējumu smadzenēs. Par to pašu naudu tu vari izskatīties gan pieklājīgi, gan pēc nabaga. Kad māte beidzot nopirka vasarnīcu, abām pieaugušajām meitām par to nebija ne mazākās intereses, taču viņas bezgalīgi pārmeta mātei, ka viņa nebija iemācījusi viņām to, ko nozīmē būt sievietei. Jaunajām dāmām bija izveidojies Pelnrušķītes komplekss.

Meitenes, kas bija pieradušas lietot vecus traukus, nodilušus krēslus, noplukušus dvieļus, gadiem valkāt vienus un tos pašus mēteļus, kļūstot pieaugušas, baidījās tērēt naudu sev. Katru reizi, kad viņas kaut ko sev nopirka, noskaņojums sabojājās: šķita – sievietes jūtas, ka nav pelnījušas jaunas un labas lietas. To dēvē divos vārdos – ģenētiskā nabadzība. Tā ir iezīdusies apziņā, šūnās, asinīs, kaulos. Bailes tērēt naudu sev padara tevi par ubagu.

 

Programmēšana

Bērni, kuri ikdienā dzīvo aplupušā un nesakoptā vidē, neapzināti tiek ieprogrammēti nabadzībai. Jau pusaudža gados viņi sāk saprast trūkuma smagumu. Rakstnieks Antons Čehovs savulaik teicis, ka noskretušas sienas un netīri koridori negatīvi ietekmē studenta spēju mācīties. Netīrība un nabadzība nomāc cilvēku, ierastā nožēlojamā vide programmē viņu kļūt par neveiksminieku

Iespējams, tu apgalvosi, ka naids pret nabadzību stimulē vairākus cilvēkus attīstīties un nopelnīt naudu, bet es atbildēšu, ka daudz vairāk ļaužu sabrūk zem neciešamās nabadzības nastas.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru