Kāpēc virtuvi var dēvēt par mājas “bīstamo zonu”?

Šķiet, kas gan mums var draudēt pašu mājās? Mājīgi, mierīgi, kā rakstījis kāds humorists, “pa labi televizors, pa kreisi sieva, bet priekšā uz galdiņa – šķīvis ar kartupeļiem un pudele alus”…

Taču ārsti vai vienā balsī apgalvo, ka arī mājās mums uzglūn visādas briesmas. Protams, no tām var izvairīties, tikai vispirms jānoskaidro, kas mums īsti draud.

Vairākums cilvēku lielāko daļu laika pavada virtuvē. Taču tieši šī vieta tiek uzskatīta par pašu bīstamāko mājoklī.

Jūs domājat, ka saindēties ar tvana gāzi var tikai kādā vecā ēkā, kur ir krāsns apkure un saimnieki pasteigušies par agru aizbīdīt aizšaujamo? Maldāties. Tas var notikt arī pilsētas blokmāju dzīvokļa mazajā virtuvītē, īpaši, ja aizdegti visi gāzes degļi, ļoti ātri sāk veidoties tvana gāze (nepilnīgas sadegšanas produkts). Piedevām vēl ne mazāk bīstamais slāpekļa dioksīds.

Pats briesmīgākais ir tas, ka šīm gāzēm nav smakas, tāpēc saindēšanās sākums var palikt nepamanīts. Pirmie simptomi ir viegls galvas reibonis un galvassāpes. Ko darīt? Nekavējoties atvērt logu un bezmaz skriešus mukt laukā no virtuves.

Veco laiku mājās logos bija vēdlodziņi, kuri “izgājuši no modes”. Tagad lielākoties ir pakešu logi ar vairākiem atvēršanas variantiem. Neatkarīgi no tā, kāds logs ir virtuvē un kāds laiks laukā, rosoties pie gāzes plīts, logs ir jāpaver.

Vēl vieni draudi, kas mums uzglūn virtuvē, ir – kancerogēni, kuri veidojas ēdiena gatavošanas (īpaši cepšanas) laikā. Sodrēji un ēdiena mikrodaļiņas, kas kopā ar tvaikiem nosēžas uz sienām, nav tik nekaitīgi, ka varētu domāt.

Ar laiku tie var izprovocēt hronisku rinītu, migrēnu, pat izraisīt redzes pasliktināšanos. Novērst šīs nevēlamās sekas var vienkārši: virtuvē biežāk jāveic mitrā uzkopšana un jātīra ne tikai grīda, bet arī sienas un virtuves skapīši. Vēl virs plīts jāizvieto nosūcējs vai filtrs.

Leave a Comment